Valdības komiteja pirmdien,10.martā, lems, vai pilnvarot aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) parakstīt paziņojumu vairāku valstu memorandam par Eiropas Savienības (ES) rīcībā nododamās Daudznacionālās kaujas grupas izveides un darbības principiem, liecina komitejas darbakārtība.
Saskaņā ar ES Kaujas grupu rotācijas grafiku Zviedrija 2015.gada pirmajā pusgadā uzņemsies vadošās valsts lomu grupas nodrošināšanā.
Reģionālās sadarbības efektivitātes stiprināšanas nolūkā Zviedrija veido daudznacionālu kaujas grupu, tāpēc pirms diviem gadiem Zviedrija aicināja Latviju pievienoties grupai nākamgad. Līdzīga satura uzaicinājumu ir saņēmušas un savu dalību apstiprinājušas Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Īrijas un Norvēģijas aizsardzības ministrijas.
Latvija jau ir iekļauta kaujas grupas rotācijas grafikā. Paredzēts, ka Latvijas bruņotie spēki piedalīsies ES Ziemeļvalstu Kaujas grupā ar vienu kājnieku rotu un štāba elementu. Militārā plānošana dalībai kaujas grupā ir uzsākta un sekmīgi turpinās.
ES Kaujas grupas tika izveidotas 2004.gadā, kad ES Militārā komiteja apstiprināja Eiropas Savienības Kaujas grupu koncepciju. Tā paredz izveidot daudznacionālās kaujas vienības ar atbalsta elementiem, kuras būtu spējīgas desmit dienu laikā uzsākt militāro operāciju, kā arī uzturēt sevi vismaz 30 dienas bez papildu apgādes, bet līdz 120 dienām - ar papildu apgādi.
Katra kaujas grupa sastāv aptuveni no 1500 karavīriem - bataljona lieluma vienības ar kaujas atbalsta vienībām, vadības un atbalsta dienestiem. Tā ir minimāli nepieciešamā kaujas vienība, kas spējīga patstāvīgi darboties operācijas rajonā. ES Kaujas grupas pilnu kaujas gatavību sasniedza 2007.gada sākumā.
To galvenais uzdevums ir sniegt palīdzību ES dalībvalstīm un citām valstīm, kas lūdz palīdzību un kurās izraisās krīze, kuru nav iespējams atrisināt diplomātiskā ceļā, vai izceļoties ārējiem vai iekšējiem militāriem draudiem, nemieriem un konfliktiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
