Valsts prezidents Andris Bērziņš nebūtu gatavs atgriezties Rīgas pilī pirms tās nodošanas ekspluatācijā pat tad, ja šāds lēmums paātrinātu pils remontdarbus.
Rundāles pils muzeja direktors, Rīgas pils atjaunošanas padomes vadītājs Imants Lancmanis paudis, ka Rīgas pils remontdarbus būtiski paātrinātu Valsts prezidenta lēmums atgriezties Rīgas pilī jau nākamajā gadā.
Viņš sacījis, ka tas esot iespējams, ir tikai jāizlemj, kā izolēt telpas pirmajā stāvā no pārējās Rīgas pils, vienlaikus veicot visstingrākos drošības pasākumus. Rīgas pils remontdarbos, pēc Lancmaņa domām, ir vajadzīgs principiāls izrāviens. Tas, ka Valsts prezidents atkal ieiet Rīgas pilī, būtu ļoti vajadzīgs sabiedriskajai domai simbola nozīmē.
Tomēr Bērziņš nav iecerējis šādi rīkoties, norādot, ka ir skaidrs, ka pils ekspluatācija var sākties tikai tad, kad saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un atbildīgo institūciju lēmumiem tā būs nodota ekspluatācijā, norādīja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Prezidents gan esot ieinteresēts iespējami drīzākā laikā atgriezties pastāvīgajā rezidencē Rīgas pilī, viņa atzīmēja.
Tāpat viņa darīja zināmu, ka Bērziņš augsti vērtē Imanta Lancmaņa profesionālo devumu līdzšinējā darbībā, kā arī Rīgas pils atjaunošanas un remonta veiksmīgu norisi saista ar jaunās pils atjaunošanas padomes darba sākumu.
Kā ziņots, 2013.gada 20.jūnija vakarā Rīgas pilī, kurā noritēja rekonstrukcijas darbi, izcēlās ugunsgrēks. Kopējā pils degšanas platība bija 3200 kvadrātmetru - izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2400 kvadrātmetru platībā, 4.stāvā - 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvā - 200 kvadrātmetru platībā. Par ugunsgrēka izcelšanās iemesliem tika sākts kriminālprocess.
3.decembrī valdība nolēma ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumus segt no pils būvniecībai paredzētā finansējuma 19,65 miljonu latu apmērā.
Foto: Rīgas pils pēc postošā ugunsgrēka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
