Partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) aktīvisti pirmdien, 10.martā, rīkos piketu "Krimas atbalstam, lai solidarizētos ar Krimas tautu" un pie reizes pieprasītu "garantijas krievu valodai no Sevastopoles līdz Rīgai", liecina partijas mājas lapā publicētais paziņojums.
"Daļu mūsu brāļu un māsu Krimā ir piemeklējuši smagi izaicinājumi. Tūlīt pēc Rietumu ekstrēmistu uzvaras Kijevā viens no pirmajiem lēmumiem bija vērsts pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem - krievu valoda zaudēja reģionālās valodas statusu. Ukrainas austrumu iedzīvotāji tika izslēgti no jaunās valdības veidošanas procesa," teikts paziņojumā.
PCTVL apgalvo, ka Krimā pieaudzis vardarbības risks no radikāļiem, kas raujas pie varas Kijevā. "Lai izdzīvotu, saglabātu savu cieņu un aizstāvētu savas intereses, Krimas tauta ņēmusi iniciatīvu savās rokās un mēs to atbalstām. Prasām Eiropas Savienību izmantot tās ietekmi, lai nodrošinātu Krimas iedzīvotāju tiesības uz pašnoteikšanos un savu interešu aizstāvēšanu," pausts mājas lapā publicētajā uzsaukumā.
Akcijas norise ieplānota no plkst.16 līdz 17.30. Sākotnēji aktīvisti pulcēsies Raiņa un Brīvības bulvāra krustojumā pie Francijas vēstniecības, plkst.16.30 pārvietosies piketēt pie Vācijas vēstniecības, bet plkst.17 savu viedokli paudīs pie Eiropas Savienības biroja, Aspazijas bulvārī, iepretī Latvijas Nacionālajai operai.
Akcijā plānots izteikt tādus lozungus kā "Brīvību Krimai", "Garantijas krievu valodai no Sevastopoles līdz Rīgai" un "Krimas tautai ir tiesības izlemt savu likteni".
PCTVL norāda, ka šogad notiks referendumi arī par Skotijas un Katalonijas neatkarību, un Eiropas kartē var parādīties divas jaunas valstis. Saskaņā ar Eiropas principiem, tikai Krimas iedzīvotāji ir tiesīgi lemt par savu neatkarību vai autonomiju.
"Krimas tautai ir tādas pašas tiesības uz pašnoteikšanos, kādas jau ir izmantojušas desmitiem Eiropas tautu, nodibinot savu valsti vai izveidojot autonomiju citas valsts sastāvā," uzskata aktīvisti.
Krievijas parlamenta augšpalāta pirms nedēļas apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā. Krievijas karavīri šorīt Krimā ieņēmuši jau 11 robežsardzes posteņus.
Krievijas karavīri naktī uz sestdienu Krimā ar varu ieņēma Ukrainas robežapsardzības dienesta posteni "Ščelkino" un, draudot ar ieročiem, izdzina robežsargu ģimenes no telpām. Krievijas īpašo uzdevumu vienības karavīri piekāva dežūrējošās maiņas vecāko, kurš mēģinājis pretoties, kā arī sagrāba postenī esošos ieročus.
Agresīvi noskaņotie krievu karavīri ielauzās arī dzīvokļos, kur mitinās robežsargu ģimenes, un izdzina cilvēkus no telpām, teikts Robežapsardzības pārvaldes izplatītajā paziņojumā.
Robežsargiem atņemti arī mobilie tālruņi, un, draudot ar ieročiem, viņiem likts atstāt posteņa novietnes teritoriju.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina bijušais padomnieks Andrejs Illarionovs sestdien pavēstījis, ka Krievijas Valsts dome pirmdien, 10.martā, varētu pieņemt lēmumu par Krimas aneksiju. Tikmēr vēl piektdien parlamenta augšpalātas – Federācijas Padomes – spīkere Valentīna Matvijenko paziņoja, ka Krima Krievijas sastāvā tikšot uzņemta atbilstoši 16.martā paredzētā referenduma rezultātiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
