Jau vēstīts, ka Ekonomikas ministrijas paspārnē izstrādātais reemigrācijas plāns cer Latvijā atgriezt apmēram 100 000 izbraukušo. Šo plānu radīja dažādas valsts iestādes, darba devēji, kā arī arodbiedrību un pašvaldību pārstāvji. Taču eksperti uzskata, kas tas ir nereāls.
Kā galvenos faktorus, kas motivētu atgriezties uz dzīvi Latvijā - 22% respondentu minēja labāku ekonomisko situāciju valstī, 21% - iespējas atrast labi apmaksātu darbu, 19% - lielāku skaidras naudas masu, kas paliek „uz rokas" pēc nodokļiem, 19% - lielākas sociālās garantijas un pabalstus, 6% - labākas izglītības iespējas, bet 13% konkrētu variantu neminēja.
Jautāti "Vai kāds no valdības jau veiktajiem pasākumiem reemigrācijas veicināšanai, Jūsuprāt, ir uzrunājis ārzemēs dzīvojošos latviešus?" - 93% atbildēja negatīvi, bet tikai 7% uzskatīja, ka kāds no organizētajiem pasākumiem izrādījies veiksmīgs, to vidū izceļot aktīvu reemigrējušo bērnu integrēšanu skolās. Attiecībā uz eiro ieviešanas nozīmi reemigrācijas veicināšanā, 95% respondentu uzskatīja, ka tā nekādu devumu nenesīs, bet 5% šādu iespēju vērtēja pozitīvi.
Attiecībā uz savām iespējām un vēlmi atgriezties Latvijā, 28% atbildēja, ka braukt atpakaļ vēlētos, bet pašlaik neredz šādu iespēju, 24% respondentu atzina, ka Latvijā atgriezties nevēlas, 20% pauda, ka atgrieztos tad, kad Latvijā būs taisnīga, progresīva nodokļu sistēma un kad ar nodokļiem neapliekamais minimums būs vismaz 600 eiro, 8% atzina, ka plāno Latvijā atgriezties jau tuvākajā nākotnē, 4% vēlas atgriezties, bet par to domāšot vēlāk, 1% atgriezties nevēlas, bet ir spiesti to darīt, savukārt 15% konkrētu variantu neminēja.
Pētījums atklāj, ka ārzemēs dzīvojošie tautieši mēnesī pēc nodokļu nomaksas saņem vidēji sešas reizes lielāku algu nekā pirms tam, dzīvojot un strādājot Latvijā. Proti, lielākā daļa aptaujas dalībnieku - 68%, atzina, ka alga mēnesī "uz rokas" Latvijā svārstījusies 150 - 350 eiro robežās, bet 81% respondentu minēja, ka ārzemēs "uz rokas" saņem vidēji 1000 - 2000 eiro.
Kā liecina aptaujas rezultāti, vairāk nekā puse aptaujāto (57%) atzina, ka par galveno aizbraukšanas iemeslu kļuvusi tieši spiedošā finansiālā situācija, 13% par būtiskāko faktoru izrādījusies vēlme gūt jaunus iespaidus un pieredzi, 11% minēja, ka viens vai vairāki ģimenes locekļi jau dzīvojuši ārzemēs, 6% par galveno vadmotīvu bijusi vēlme studēt ārzemēs, 2% ārzemēs dzīvojuši draugi, bet 11% konkrētu iemeslu neminēja.
Jautājumā "vai uz ārzemēm pārcēlās vieni paši vai kopā ar kādu ģimenes locekli" - 57% atzina, ka sākumā pārcēlušies vieni paši, 25% - kopā ar vēl kādu ģimenes locekli, bet 18% - kopā ar visu ģimeni.
Kā liecina aptaujas laikā iegūtie dati, 39% respondentu ārzemēs dzīvo jau 5 līdz 10 gadus, 35% - 1 līdz 5 gadus, 19% - 10 līdz 15 gadus, 6% - mazāk par gadu, bet 1% - 15 līdz 20 gadus.
"Līdz šim valdība saistībā ar reemigrācijas programmu ir nodarbojusies tikai ar tukšiem solījumiem - visas ieceres un dokumenti, šķiet, palikuši kādās no tālākajām politiķu "darba galdu" atvilktnēm. Taču, lai sekmētu aizbraukušo tautiešu atgriešanos nepietiek tikai ar solījumiem un skaļiem vārdiem - ir jārīkojas, tostarp jārunā ar mūsu valstspiederīgajiem, kuri dzīvo ārzemēs, meklējot atbildes uz jautājumiem - kas motivētu emigrējušos iedzīvotājus atgriezties. Tādēļ NMB veica aizbraukušo tautiešu aptauju, lai noskaidrotu kādiem jautājumiem valdībai ir jāpievērš īpaša uzmanība, kā arī, vai veiktās reformas un eiro ieviešana Latvijā motivē ārzemēs dzīvojošos tautiešus pamest ierasto dzīvi un doties mājup", skaidro NMB pārstāvis Ivars Jakovels.
Aptauju organizēja NMB interneta vidē aptaujājot 587 ārzemēs dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos. Pētījums norisinājās no 17. līdz 28. februārim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
