Latvija iekļausies Eiropas Savienības (ES) daudznacionālajā kaujas grupā, kuru veido Zviedrija, un kam, atbilstoši ES kaujas grupu rotācijas grafikam, nākamā gada pirmajā pusgadā ir jāuzņemas vadošās valsts loma šādas kaujas grupas nodrošināšanā. Pievienošanos kaujas grupai otrdien atbalstīja valdība.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) tika pilnvarots parakstīt Pievienošanās paziņojumu visu valstu valdības Saprašanās memorandam par ES rīcībā nododamās Daudznacionālās kaujas grupas izveides un darbības principiem.
Pievienošanās paziņojums ir sagatavots, lai Latvija varētu īstenot ciešāku sadarbību ar Ziemeļvalstīm un stiprinātu Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā. Latvija apstiprinājusi gatavību iekļauties šajā Kaujas grupā, kas ir galvenais militārais augstās gatavības instruments ES. Starpvalstu sadarbība šādā formātā paver iespējas veicināt reģionālo drošību Ziemeļjūras un Baltijas jūras reģionā.
Jau aprīlī Latvijas militārpersonas varētu piedalīties šīs kaujas grupas mācībās.
Aizsardzības ministrijas pārstāvji informē, ka šādas kaujas grupas ir galvenais militārais augstās gatavības instruments ES.
Zviedrija uzaicinājumu Latvijai pievienoties ES kaujas grupai nosūtījusi jau 2012. gada 9. augustā. Savu dalību kaujas grupā līdz šim jau apstiprinājušas Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Īrijas, kā arī ES neietilpstošās Norvēģijas Aizsardzības ministrijas.
"Delfi" jau vairākkārt vēstīja, ka pēc Krievijas militārās intervences Ukrainas teritorijā, tas ir, Krimas pussalā, Latvijā uzvirmojušas diskusijas par nepieciešamību pēc iespējas ātrāk palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP, tādējādi izpildot saistības pret NATO. Šogad Latvijas aizsardzības budžets ir vien aptuveni 0,92 % no IKP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
