16.marts pēdējos gados: 'sašņorēti' deputāti, iežogots Brīvības piemineklis un citi skandāli  (5)

Vieni protestē pret leģionāru pieminēšanu, bet citi cīnās par tiesībām doties svinīgā gājienā un ar ziediem pie Brīvības pieminekļa pieminēt karā kritušos.

Šī diena jaunāko laiku vēsturē ir iegājusi gan ar tiesāšanos par tiesībām doties ar ziediem pie Mildas, gan dažādiem skaļiem starpgadījumiem. Likumsargi jau krietni pirms šī zīmīgā datuma ir kaujas gatavībā, uzmana robežas un, ja iespējams, laikus aiztur iespējamos provokatorus.

Portāls "Delfi" apkopojis pēdējo gadu 16.marta notikumus, kas bijuši visai raibi.

Šī gada 16.marts, iespējams, ir viens no skaļākajiem, kāds bijis. Pie Brīvības pieminekļa notika pamatīgs jandāliņš, organizācijas "Dzimtene - krievu nacionālā savienība" dalībnieki, ģērbušies cietumnieku drānās, izveidoja dzīvo ķēdi, lai neļautu leģionāru godinātājiem nolikt ziedus pie pieminekļa.

Cerot izvairīties no fiziskām sadursmēm, notikušajā iesaistījās policija. Beigās tika "sašņorēti" apmēram 30 cilvēki, tostarp par apvienības "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā"  deputāti Aleksandrs Giļmans un šīs partijas politiķi Viktors Dergunovs un Vladislavs Rafaļskis.

Tā laika ministru prezidents Aigars Kalvītis sacīja, ka par nekārtībām pie Brīvības pieminekļa jāatbild PCTVL. Premjers medijiem norādīja, ka PCTVL "pilnā sastāvā" provocēja nekārtības, kā arī veica politisko aģitāciju pie Brīvības pieminekļa.

PCTVL pārstāvošais tā laika Saeimas deputāts Jakovs Pliners iekūlās arī citā skandālā - viņam pārmeta naudas došanu antifašistu piketa dalībniekiem. Aģentūras LETA rīcībā esošajā amatieru videomateriālā, kas tapis pie Brīvības pieminekļa leģionāru atceres pasākuma un antifašistu piketa laikā, bija redzams, ka Pliners īsi pirms tam, kad pie "Laimas" pulksteņa sākās piketa dalībnieku konflikts ar policiju, kādam vecāka gadagājuma vīrietim iedod vairākus desmitus latu. Deputāts gan vēlāk noliedza, ka naudu devis par dalību piketā, apgalvojot, ka ar 30 latiem atbalstījis vīrieša ieceri izdot kādu žurnālu.

Cerot izvairītie no provokācijām un vēloties nosargāt brīvības simbolu no negatīvas publicitātes, naktī uz 2006.gada 16.martu ap Brīvības pieminekli tika uzcelts žogs.

Metāla stiepļu žogs stiepās no Raiņa bulvāra pa Bastekalna parku līdz pat ēstuvei "McDonalds" un "Hotel de Rome", transportam Aspazijas bulvārī bija atstāts vien šaurs koridors.

Tā laika valstsvīri skaidroja, ka Brīvības pieminekli nolemts iežogot, lai izvairītos no provokācijām. Sabiedrību šāds solis pamatīgi saniknoja un togad leģionāru pieminētāji atnestos ziedus meta pāri žogam, sprauda tā režģos. "Kluba 415" līderis Jānis Sils aicināja cilvēkus līdzpaņemtos ziedus nolikt pie Okupācijas muzeja.

Dzintars Jaundžeikars, kurš tolaik bija iekšlietu ministrs, vēlāk par iežogoto pieminekli atvainojās. Viņš intervijā televīzijai LNT teica, ka drošības dienestu lēmums iežogot Mildu ir palīdzējis nosargāt brīvības simbolu no negatīvas publicitātes.

Nevar gan teikt, ka Brīvības pieminekļa iežogošana samazināja aizturēto skaitu. 2006.gada 16.martā kopumā aizturēti aptuveni 60 cilvēki, starp kuriem bija tādi, kas pretojās likumsargiem, nelikumīgi organizēja gājienu, bija maskās un reibumā.

Ierasts, ka 16.marts nāk ar tiesāšanos par iepriekš aizliegtiem pasākumiem, taču 2007.gads bija izņēmums, jo Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu jautājumu komisija atļāva visus pieteiktos pasākumus. Dome togad deva zaļo gaismu biedrības "Barikāžu dalībnieku savienība", "Gustava Celmiņa centra" un Igora Šiškina, politiskās organizācijas "Nacionālā spēka savienība", denacionalizēto ēku īrnieku biedrības, kā arī biedrības "Latvijas Antifašistiskā komiteja" organizētajiem pasākumiem.

Pasākumu dalībnieki togad aicināja sapulču dalībniekus neiesaistīties kautiņos un ievērot kārtību. Taču vairāki sapulces dalībnieki publiski solīja, ka šī diena "neonacistiem paliks tādā atmiņā, ka viņi vairs nevēlēsies rīkot gājienus pie Brīvības pieminekļa".

Iespējams, ka visu pasākumu atļaušana nomierināja cilvēkus, jo togad tika aizturēti vien daži nemiera cēlāji.

Policija katru gadu satraucas par iespējamiem nemiera cēlājiem, kas uz Rīgu 16.martā var ierasties no ārvalstīm. 2008.gadā šīs likumsargu bažas piepildījās un pie Brīvības pieminekļa sapulcējās ne tikai vietējie 16.marta noliedzēji, bet arī viņu biedri no kaimiņvalstīm.

Mareks Segliņš, kurš 2008.gadā bija iekšlietu ministrs, ziņoja, ka no Lietuvas un Igaunijas uz Rīgu bija devušies grupējumi, taču jau Latvijā tie aizturēti. Taču leģionāru pieminētājus pie Brīvības pieminekļa togad sagaidīja arī Igaunijas antifašistu organizācija "Naktssardze". Sanākušie protestētāji pie Brīvības pieminekļa leģionāru pieminētājus sagaidīja ar kliedzieniem "Hitler kaput!" un "Pozor!", kā arī citiem.

Rīgas dome 2008.gadā bija atļāvusi tikai vienu no četriem pieteiktajiem pasākumiem. "Nacionālā Spēka savienība" (NSS) aizliegumu tiesā pārsūdzēja, Mildas pakājē ieradās arī pērkoņkrustietis Igors Šiškins.

Taču neskatoties uz ārvalstu "palīgiem", pasākums togad noritēja salīdzinoši mierīgi. Policija par alkohola lietošanu sabiedriskās vietās aizturēja trīs cilvēkus.

Šķita, ka 2009.gada 16.marts noritēja ierasti - Brīvības pieminekli sargāja policija un to ieskāva dzeltenās likumsargu barjeras, taču aiz tām pulcējās Leģionāru dienas pasākumu pretinieki. Robežsargi jau iepriekš Latvijā nebija ielaidusi 20 Igaunijas nacionālistus, kuri uz Rīgu ceļoja, lai piedalītos 16.marta pasākumos.

Aiz policistu barjerām pulcējās krieviski runājošie jaunieši, kuri izkliedza dažādus pret gājienu vērstus saukļus. Jauniešiem arī bija rokās pārsvītrots Ādolfa Hitlera attēls, bet galvās melnbaltas svītrainās cepures. Pasākumu novēroja arī Latvijas pārstāve Eiropas Parlamentā (EP) Tatjana Ždanoka.

Tiesībsargi pie Mildas aizturēja divus antifašistu kustības aktīvistus Josifu Korenu un Eduardu Gončarovu, kā arī Rīgas domnieku Viktoru Dergunovu. Viņi togad aizturēti personības noskaidrošanai. Togad policija par atrašanos sabiedriskā vietā neatļautos formas tērpos aizturēja astoņus cilvēkus Blaumaņa ielā, bet pie paša Brīvības pieminekļa likumsargi aizturēja piecus cilvēkus par agresīvu uzvedību un mēģinājumiem izvicināt dūres.

Taču pāris mēnešus pēc šiem notikumiem Drošības policijas šefs Jānis Reniks intervijā medijiem atzina - 16.martā pastāvēja vairāki apdraudējumi pasākuma miermīlīgai norisei, tostarp kāda personu grupa gatavojusies Brīvības pieminekļa apkārtnē ievietot spridzekli.

Šī gada 16.marts noritēja stingrā policijas uzraudzībā. Pie Brīvības pieminekļa bija gara policijas "ķēde", kā arī notikušajam uz vietas sekoja Valsts policijas vadība un tā laika iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Kā var spriest pēc portāla "Delfi" arhīva fotoattēliem, togad 16.martā vel zemi klāja sniega sega, taču tas netraucēja pie Mildas pulcēties apmēram 1000 cilvēkiem. Iepriekš pasākumi Leģionāru piemiņas dienā bija ar domes lēmumu liegti, taču gan tās atbalstītāji, gan pretinieki lēmumus bija apstrīdējuši tiesā un vinnējuši.

Policija vēl pirms ziedu nolicēju gājiena no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim aizturēja divus piketētājus, starp kuriem bija arī  aktīvists Uldis Freimanis. Viņš policijas uzmanību izpelnījās ar ebrejus aizvainojošiem tekstiem uz plakāta. Todien "sašņorēti" arī trīs antifašisti, kurus policija aizturēja par nemiera celšanu. 

Šī gada 16.marts iegājis Latvijas vēsturē kā vismierīgākā Leģionāru atceres diena, jo tajā nebija neviena aizturētā nemiera cēlāja. Toreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece par mierīgo 16.martu slavēja policistus, sakot: "Šī ir diena, kad varam patiesi lepoties ar policiju un citiem iekšlietu sistēmas dienestiem."  

Taču par tik mierīgu to tomēr dēvēt nevar. 2011.gada 16.marts mediju uzmanību izpelnījās ar incidentu pie Brīvības pieminekļa, kad, nevienojoties par leģionāru dienas nozīmi, 29 gadus veca sieviete uzspļāva 78 gadus vecai sirmgalvei. Abas vēlāk medijos atzina, ka kaunas par incidentu, abpusēji viena otrai lūdzot piedošanu.

Portāla "Delfi" arhīvs liecina, ka leģionāru piemiņas gājienā piedalījās aptuveni 2500 līdz 3000 dalībnieku, bet tos izsvilpa un vārdiski apvainoja aptuveni 100 antifašistu. Gājiena pretinieki leģionāru pieminētājus sagaidīja ar plakātiem rokās un izsaucieniem "Fašismam - ne!", taču sirmgalvji ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika klusējot, ignorējot asos vārdus.

Leģionāru piemiņas pasākumi 2012.gadā pagāja klusi. Portāla "Delfi" arhīvs liecina, ka pretēji domājošie pat necentās viens otru vārdiski aizskart. Pēc tik mierīga 16.marta iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis slavēja policiju un pateicās viņiem par labu darbu. Arī Drošības policija apliecināja, ka ieguldīts milzīgs darbs, lai pasākums noritētu bez incidentiem.

Taču vēlāk, kad oficiālie pasākumi jau bija beigušies, pie Brīvības pieminekļa, par ziedu apmētāšanu ar fekālijām aizturēts kāds Lietuvas pilsonis. Policijas pārstāvis Toms Sadovskis toreiz stāstīja, ka aizturētais pat nevarējis savas rīcības iemeslus paskaidrot.

Taču ar to incidenti pie Brīvības pieminekļa nebeidzās - ap pulksten 23:12 aizturēta kāda sieviete, kura bojāja plakātu ar Latvijas Republikas simboliku un izmētāja ziedus. Arī šo kundzi policija sauca pie administratīvās atbildības.

Pērn Leģionāru atceres diena atmiņā palikusi kā varen kašķīga. Policija par nemieriem pie Brīvības pieminekļa noformēja piecus administratīvā pārkāpuma protokolus, incidentos iesaistījās arī Saeimas deputāti. 

Viss sākās ar biedrības "Apvienība pret nacismu" pārstāvju skaļruņiem, kuri sāka dārdēt brīdī, kad pie Brīvības pieminekļa pienāca ziedu nolicēji. Skaņu pastiprinošās iekārtas mēģināja izslēgt vairāki Nacionālās apvienības (NA) deputāti, kuri arī tradicionāli piedalījās gājienā. Tad arī izcēlās jandāliņš, jo policija deputātus nelaida pie skaļruņiem un sākās grūstīšanās, kurā iesaistījās vairāki sanākušie.

Saistībā ar šo notikumu Nacionālās apvienības deputāti pat apsvēra iespēju prasīt iekšlietu ministra Riharda Kozlovska demisiju. Par skaļruņiem policijā sūdzējās arī daudzi iedzīvotāji, kuri uzskatījuši, ka biedrība "Apvienība pret nacismu" traucējusi sabiedrisko kārtību un mieru pie Brīvības pieminekļa, pie tā skaļi atskaņojot padomju laika mūziku.

Vēlāk gan NA līderis Raivis Dzintars policijai atvainojās. Policisti 16.martā pildīja pavēles, darīja savu darbu un "atsevišķu pasākuma dalībnieku, tai skaitā Nacionālās apvienības (NA) biedru, pret policistiem vērstā retorika bija pilnīgi lieka, par ko vēlos no sirds viņiem atvainoties," atklātā vēstulē iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (RP) toreiz rakstīja Dzintars. Viņš sacīja, ka dziesmas krievu mēlē, kuras pie pieminekļa atskaņotas, viņš uzvēris kā vardarbību.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vēlāk atzina, ka deputātu Jāņa Dombravas un Dzintara izdarības pie Brīvības pieminekļa nav uzskatāmas par deputāta ētikas normu pārkāpumiem.

Pērnā gada 16.marts izcēlās arī ar to, ka zilu aci tajā dabūja biedrības "Apvienības pret nacismu" pārstāvis Jānis Kuzins. Viņš drīz pēc pasākuma guva maznozīmīgus miesas bojājumus un par šo pārkāpumu kāds jaunietis sodīts ar 200 latu naudas sodu.