Valdība otrdien uzklausīja Latvijas drošības iestāžu un Ārlietu ministrijas informāciju par riskiem saistībā ar 16.marta aktivitātēm, kā arī situāciju Ukrainā, un tāpēc tā aicina nevienu nepiedalīties 16.marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa, portāls "Delfi" uzzināja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.
Ministru kabineta sēdē ministri uzsvēra, ka valdība kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas konsekventi ievērojusi to, ka Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā, 11.novembrī - varoņu piemiņas dienā. 16.marts nav valsts oficiāla piemiņas diena. Valsts augstākās amatpersonas un valdības locekļi šajos pasākumos pie Brīvības pieminekļa nepiedalās.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma ( V) akcentēja, ka „Latvija ir konsekventi nosodījusi abu totalitāro režīmu pastrādātos noziegumus pret cilvēci, nosoda holokaustu, godina totalitāro režīmu upuru piemiņu."
Sēdē izskanēja informācija, ka pēdējo gadu laikā atsevišķas radikāli noskaņotas grupas ir mēģinājušas traucēt 16.marta privātos atceres pasākumus, lai pievērstu uzmanību sev un saviem mērķiem.
Diemžēl arī publiskajā vidē apzināti tiek izplatīta apmelojoša informācija par Latvijas valdību, pat tai un Latvijas iedzīvotājiem piedēvējot simpātijas pret nacismu, teikts Valsts kancelejas paziņojumā medijiem.
Tiek norādīts, ka Otrā pasaules kara laikā un pēc tā, Latvija piedzīvoja divu totalitāru režīmu - Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas - okupāciju.
Izmantojot necilvēcīgas represijas un nepārtrauktu teroru, gan okupējošā Vācijas nacistiskā vara, gan arī padomju vara, pretēji starptautiskajām tiesībām, nelikumīgi mobilizēja vai piespieda daudzus Latvijas iedzīvotājus pievienoties vienas vai otras valsts bruņotajiem spēkiem. Latvijas tautas likteņi tika necilvēciski salauzti un sagandēti, norādīts paziņojumā.
Jau ziņots, ka 16.martā gaidāmi vairāki ar latviešu leģionāru atceres dienu saistīti pasākumi, kuros piedalīsies pretēju viedokļu paudēji. Drošības policija norāda, ka šogad 16.martā gaidāmi augstāki drošības riski un uz pasākumiem Rīgā varētu ierasties arī radikāli noskaņotas personas no ārvalstīm.
Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks skaidroja, ka drošības riski šogad ir augstāki un tam par iemeslu ir notikumi Ukrainā un pieteiktie antifašistu pasākumi Rīgā.
Kopumā 16.martā plānoti četri pasākumi - biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa pēc dievkalpojuma Doma baznīcā no plkst.11 līdz 13 dosies gājienā cauri Vecrīgai, lai noliktu ziedus pie Brīvības pieminekļa, godinot latviešu leģionāru piemiņu. "Daugavas Vanagiem" pievienosies arī biedrība "Gustava Celmiņa centrs".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
