Lēmums par ministru nepiedalīšanos leģionāru piemiņas pasākumos ir netaisnīgs pret Cilinski, uzskata Lembergs  (145)

Lembergs izteicās, ka nevēlas būt Cilinska advokāta lomā, tomēr šādā valdības rīcībā viņš nesaskata ne loģiku, ne konsekvenci, un viņam rodoties iespaids, ka tā esot diktēta no ārzemēm. Pēc Lemberga vārdiem, tas, ka Cilinskis katru gadu 16.martā ir gājis pie Brīvības pieminekļa, esot visiem zināms fakts. Ja valdības veidotāji to uzskatījuši par izšķiroši svarīgu jautājumu, tad to būtu vajadzējis ar Cilinski pārrunāt vēl pirms viņa aicināšanas valdībā, izvirzot nosacījumu, ka, kļūstot par ministru, viņš šādā leģionāru piemiņas pasākuma nedrīkstēs piedalīties.

Ventspils mērs atzīmēja, ka 16.marts šogad iekrīt svētdienā, proti, ministra brīvdienā. "Citiem vārdiem, ja Cilinskis iet pie pieminekļa, tad viņš tur iet kā fiziska persona, izņemot gadījumu, ja viņš pie pieminekļa runā ministrijas vārdā," uzskata Lembergs. "Ja viņš tur runā kā fiziska persona, tad viņš var runāt, ko grib. Es nerunāju par ētiku, es runāju par juridisko pusi. Līdz ar to, pēc manām domām, jebkura fiziska persona var iet jebkur, kur uzskata par pareizu. Ja kādam liekas, ka tas nav pareizi, tad šie jautājumi ir jāprognozē un savlaicīgi jāatrunā. Kādam, piemēram, var likties, ka valdības loceklis nevar būt gejs. Nu tad tas iepriekš ir jāatrunā, ja kādam vispār interesē, kas uz ko orientēts, kaut gan nevajadzētu interesēt," piebilda Lembergs.

"Koalīcijas līgumā nav neviena punkta, kuru pārkāptu Cilinskis, ja viņš aizietu pie pieminekļa. Koalīcijas padomes sēdē pirmdien tāds lēmums netika pieņemts, ka nedrīkst iet. Nav tāda koalīcijas lēmuma. Attiecībā uz ministriem koalīcijas līgumā ir noteikts, ka ministriem jāpauž vienāds viedoklis ārpolitikas jautājumos. Šī nav ārpolitika. Jādomā, ka visi saprot, ka Brīvības piemineklis nav Ņujorkas centrā, bet Rīgas centrā. Otrs ir, ka nedrīkst veikt darbības, kas diskreditē Latviju starptautiskā mērogā. Atkal - šis pasākums ir iekšpolitisks. Ja tas diskreditē Latviju, tad tas ir jāpierāda. Iespējams, ka "Vienotība" pierādīs, ka Cilinskis diskreditē Latviju ar to, ka viņš iet [pie pieminekļa], kaut gan viņš iet kā fiziska persona, ne kā valdības loceklis, un tā ir ļoti liela atšķirība," Cilinski aizstāvēja Lembergs.

"Es saprotu visas tās darbības, ja tām ir viens mērķis: maksimāli vairot Cilinska popularitāti un cietēja tēlu. Tad šis rezultāts tiks sasniegts. Ja tā ir vienošanās starp "Vienotību" un nacionālo apvienību, ka tā ir viņu sadarbība un kādā citā jautājumā "nacionāļi" padarīs "Vienotības" līderus par mocekļiem un cietējiem un ar to vairos viņu politisko oreolu, - jā, tad viss ir absolūti loģiski saprotami, bet es nesaku, ka atbalstāmi," piebilda Lembergs.

"Ja ir bailes no divkopienu valsts Latvijā un no spriedzes pieauguma starp dažādām etniskām grupām un vispirms starp krievvalodīgajiem un pamatnāciju, tad ar aizliegumu iet pie pieminekļa tur nekas nav līdzēts. Nevajag apzināti pieņemt nepareizus likumus, nepareizus lēmumus, kas ir tieši vērsti pret atsevišķām iedzīvotāju etniskajām grupām. Lūk, par to vajag uztraukties. Vajag uztraukties par to, ka jau līdz trešajam lasījumam [Saeimā] aizgāja papildinājumi Krimināllikumā, ka, ja kāds pauž viedokli par 1940.gada notikumiem - ne tādu, kā vairākums vēlas -, tad viņu uz trim gadiem liek cietumā," piebilda Lembergs.

Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas partneru - "Vienotības" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - politiķiem ir domstarpības par ministru dalību 16.marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa. No ministriem vienīgais, kas bija plānojis piedalīties publiskajos pasākumos, bija Cilinskis, kurš to darot jau 16 gadus.

Latviešu leģionāru piemiņas dienā šogad ir gaidāmi augstāki drošības riski un uz pasākumiem Rīgā varētu ierasties arī radikāli noskaņotas personas no ārvalstīm, iepriekš sacīja Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks. Reiniks skaidroja, ka drošības riski šogad ir augstāki un tam par iemeslu ir notikumi Ukrainā un pieteiktie antifašistu pasākumi Rīgā.