NBS komandieris atturas vērtēt Latvijas armijas spējas turēties pretim lielvaras uzbrukumam  (211)

Vaicāts, cik dienas Latvijas armija spētu turēties pretim kādas lielvaras uzbrukumam, Graube atbildēja, ka konkrēta atbilde būtu tikai spekulācija, taču Latvija ir pasaules spēcīgākās militārās alianses - NATO - dalībvalsts un tās darbības pamatnosacījums ir viens, proti, uzbrukums vienai valstij ir uzbrukums visai aliansei.

Tomēr šajā kontekstā ir jāsaprot, ka NATO spēki ir katras dalībvalsts bruņotie spēki, un tie būs tik spēcīgi, cik katra alianses dalībvalsts būs spējīga uzturēt un attīstīt savus bruņotos spēkus. "Ja mēs dzīvojam drošā ciematā, tas nenozīmē, ka nav jārūpējas par savu drošību. Ja salīdzina valsti ar māju, tad katram ir jārūpējas par mājas drošību un vispirms jāaizslēdz durvis - adekvāta aizsardzības finansējuma piešķiršana parāda, cik izturīgas ir šīs durvis," uzsvēra Graube.

Runājot par bruņoto spēku pašreizējām kaujas spējām, Graube atgādināja, ka valsts aizsardzība tiek realizēta divos veidos: individuāli, ko realizē bruņotie spēki, un kolektīvi - caur NATO, kuras sastāvā Latvija ir nu jau desmit gadus.

20 gados vēl nav sasniegts viss spēju spektrs, kas būtu nepieciešams valsts aizsardzībai, bet tāpēc ir izstrādāts attīstības plāns, kas atbilst ne tikai valsts, bet arī alianses kopējam redzējumam par nepieciešamajām aizsardzības spējām. Plānam realizējoties, bruņotie spēki sasniegs noteiktas valsts aizsardzības minimālās spējas. Arī tad Latvija meklēs vidusceļu starp šīm spējām un to, ko spēj piedāvāt NATO, piemēram, īstenojot viedās aizsardzības politiku, norādīja Graube.

Gadījumā, ja Latvija nespēs līdz 2020.gadam aizsardzības nozarei novirzīt 2% no iekšzemes kopprodukta, bruņotie spēki nesasniegs noteiktas valsts aizsardzības minimālās spējas. Bruņoto spēku kaujas spēju attīstība piešķirtā finansējuma kontekstā jau šobrīd aizkavējas, līdz ar to nedrīkst pieļaut, ka tas turpinās. Argumentācija par to, ka nekāds finansējums nebūs samērojams ar kādas lielvaras militārajām spējām, neiztur kritiku, jo katra valsts ir atbildīga savu pilsoņu priekšā par spēju nodrošināt suverenitātes un teritorijas aizsardzību, uzskata Graube.

"Manuprāt, nesen pētījumā konstatētais, ka 53% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta aizsardzības budžeta palielināšanu, ir ļoti nepareiza sabiedrības izpratne par savu un valsts drošību. Uzsvēršu, ka bez drošības nav iespējama valsts ekonomiskā attīstība, taču drošības īstenošanai nepieciešami arī atbilstoši līdzekļi," uzsvēra NBS komandieris.