Uzbrukuma gadījumā Baltijai palīdzību var nākties gaidīt vairākas dienas, vēsta LTV  (273)

Būtiskā atšķirība starp Latviju un Ukrainu ir tā, ka Latvija ir NATO. Reālas agresijas apstākļos Latviju jāsargā NATO dibināšanas līguma 5.pantam. Tas paredz, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij ir uzbrukums visām. Šis pants pirmo un vienīgo reizi piemērots pēc teroristu uzbrukumiem Ņujorkas dvīņu torņos, kam sekoja karš Afganistānā.

"NATO vērtējumā neapšaubāmi tās nav pašaizsardzības vienības, tās ir Krievijas vienības, kas darbojās Krimā. Tas, kā kāds mēģina pasniegt acīmredzamo, neietekmē 5.panta piemērošanu," saka Sārts, apliecinot - ja Krievija mēģinātu līdzīgu scenāriju izspēlēt Latvijā, NATO vienības nekavētos.

Tomēr atsevišķi "de facto" aptaujātie neizslēdz risku, ka Latvijai uzbrukuma situācijā var nākties pārliecināt par politisku un militāru atbalstu, ja ārējs uzbrukums nebūs acīmredzams.

"Juridiski mēs esam NATO. Problemātika 21.gadsimta drošības vidē ir tā, ka ir sarežģīti definēt militāro agresiju. Redzam Ukrainas piemēru, ir neformāli militāri formējumi, nav pilnīgi skaidrs, ka notiek militārs uzbrukums," saka atvaļināts pulkvedis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Raimonds Rublovskis.

5.panta iedarbināšanā vieta atstāta arī politiskām konsultācijām NATO vēstnieku līmenī, bet noteiktās situācijas tam jāiestājas automātiski.

Par to, ka šīs garantijas nav tikai vārdi alianses līgumā, Latvija var būt drošāka, nekā vēl pirms pieciem gadiem. Organizācijas "Wikileaks" nopludināti ASV diplomātu slepeni ziņojumiem atklāja, ka pēc 2008.gada Krievijas-Gruzijas kara NATO izstrādāja Baltijai aizsardzības plānu - praktiskus soļus 5.panta iedzīvināšanai.

Tomēr vienprātība par plāna nepieciešamību nenāca viegli. Lūk ko ziņoja ASV vēstniecības Berlīnē: "Vācija turpina uzskatīt NATO aizsardzības plānus Baltijas aizsardzībai no iespējamās Krievijas agresijas par neproduktīviem un nevajadzīgiem."

Vācija nav vēlējusies kaitināt Krieviju. Plānu vietā Vācija piedāvājusi Baltijai simbolisku atbalstu - ministra vizītes un uzņēmās gaisa telpas patrulēšanu, kaut gan visiem bija skaidrs, ka lidmašīnas vienas pašas maz ko varētu izdarīt iespējamas Krievijas agresijas gadījumā.

Diplomātu sarakstē atzīmēta Baltijas valstu uzstājība, kas atmaksājās. Tieši no Vācijas vēlāk nāca ierosinājums papildināt tobrīd "atvērto" Polijas aizsardzības plānu ar Baltijas valstu sadaļām. Plānu tapšanu un saturu pie galda sēdošie aicināja turēt slepenībā, īpaši ASV, kas Baraka Obamas administrācijas laikā centās pārstartēt attiecības ar Krieviju.

"Plāna publiska apspriešana var nevajadzīgi palielināt spriedzu NATO un Krievijas starpā, no kā mums vajadzētu mēģināt izvairīties, kamēr mēs strādājam pie praktiskās sadarbības uzlabošanu jomās, kur NATO un Krievijai ir kopējas intereses," uzskatīja ASV Valsts departaments.

Plāns tika pieņemts, bet tas ir slepens. Neoficiāla informācija Polijas medijos atklāj, ka Polijas un Baltijas aizsargāšanā kaujas operācijās būtu jāiesaistās deviņām divīzijām no ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Polijas. Atzīmētas arī Polijas un Vācijas ostas jūras spēku uzņemšanā.

Visai aptuveni izsakās arī Sārts: "NATO ātrās reaģēšanas spēki ir tie, kas sākot no piecām dienām var būt gatavi. Ir atsevišķām valstīm spēki, kas to var izdarīt ātrāk. Ir zināmi spēku veidi, kā gaisa spēki, kas arī var būt ātri gatavībā. Jūras spēkiem nokļūšana būtu ilgāka. Bet kopumā piecas dienas ir tas laiks par kuru mēs varam runāt."

Raidījums atzīmē, ka Latvijai jārēķinās, ka sliktākā scenārija gadījumā kāds laika posms būs jāaizstāvas pašai. 

"Baltijas reģions lielā mērā patreiz atgādina Rietumberlīnes situāciju aukstā kara apstākļos. Piegādāt palīdzību ātri un efektīvi uz šejieni nav nemaz tik vienkārši," saka bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Vairāki eksperti "de facto" atzīmē - jau kaut vienu reizi NATO līguma 5.pants netiks vajadzīgā brīdī īstenots, alianse beigs pastāvēt. Un to nevēlas neviena valsts, pat kāda attāla, kurai Baltijas drošība nav primāra.