Ja Krievija mēģinātu Ukrainai līdzīgu scenāriju izspēlēt Latvijā, NATO vienības nekavētos un steigtos palīgā, Latvijas Televīzijas raidījumā “de facto” atzīst Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts. Tomēr atsevišķi raidījuma aptaujātie avoti neizslēdz risku, ka Latvijai uzbrukuma situācijā var nākties pārliecināt par politisku un militāru atbalstu, ja ārējs uzbrukums nebūs acīmredzams.
Būtiskā atšķirība starp Latviju un Ukrainu ir tā, ka Latvija ir NATO. Reālas agresijas apstākļos Latviju jāsargā NATO dibināšanas līguma 5.pantam. Tas paredz, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij ir uzbrukums visām. Šis pants pirmo un vienīgo reizi piemērots pēc teroristu uzbrukumiem Ņujorkas dvīņu torņos, kam sekoja karš Afganistānā.
"NATO vērtējumā neapšaubāmi tās nav pašaizsardzības vienības, tās ir Krievijas vienības, kas darbojās Krimā. Tas, kā kāds mēģina pasniegt acīmredzamo, neietekmē 5.panta piemērošanu," saka Sārts, apliecinot - ja Krievija mēģinātu līdzīgu scenāriju izspēlēt Latvijā, NATO vienības nekavētos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
