Latvijā vislabāk apmaksātie ārsti ir kardiologi, liecina dati par ārstiem izmaksāto atalgojumu vairāku mēnešu ietvarā, liecina raidījuma “de facto” un Baltijas pētniecības centra “re:baltica” pētījums.
Tai pašā laikā ārstu apmaksas sistēma pat vienas slimnīcas ietvaros ir kā lielais nezināmais šīs pašas slimnīcas valdei. P.Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra vadība šobrīd cer radīt skaidru un saprotamu atalgojuma sistēmu, svētdien vēsta "de facto".
Stradiņa slimnīcas Kardioloģijas centrā ik gadu ārstējas ap 12 000 cilvēku. Te notiek sarežģītas operācijas, ārstējot sirds un asinsvadu slimības. Tās šobrīd ir galvenais nāves cēlonis Latvijā. Un ārstēšana šeit ir dārga. "Tā nauda aiziet tehnoloģijās. Tās ir dārgas, bez tām nevar. Tāpēc tā nauda te aiziet," norāda Stradiņa slimnīcas Kardioloģijas centra virsārsts Iļja Zakke.
Stradiņa slimnīcas Endokrinoloģijas centrā ik gadu ārstējas ap tūkstoš cilvēku. Te nokļūst ar hormonu izraisītām saslimšanām, tai skaitā vairogdziedzera slimībām un diabētu. Ar to slimo aizvien vairāk cilvēku. Viens no iemesliem -mazkustīgs dzīvesveids un aptaukošanās. Kas būtībā stāv arī aiz daudzām sirds un asinsvadu saslimšanām.
"Sirds un asinsvadu slimības ir kā dvīņu māsa cukura diabētam. Un cēlonis nav tik daudz paaugstināts cukurs asinīs, cik šis dažādu vielmaiņas traucējumu un aterosklerozes komplekss, kas galu galā noved pie miokarda infarkta, smadzeņu insulta, vai kāju gangrēnas, un tad tas pacients varbūt nokļūst kardioloģijas centrā, vai Neiroloģijas klīnikā vai ķirurgs viņam amputē kāju," atzīmē Stradiņa slimnīcas Endokrinoloģijas centra vadītājs Valdis Pīrāgs.
Tomēr abu centru ārstu atalgojums gan nav kā dvīņiem, liek secināt publiski pieejamā informācija.
Kardioloģijas centra vadītājam, Andrejam Ērglim, slimnīca pirms četriem gadiem maksājusi ap 10 000 eiro mēnesī. Arī tagad centra vadītāja atalgojums varētu būt tuvu iepriekš minētajam. Ērglis šobrīd atrodas ārpus Latvijas un intervija šonedēļ nebija iespējama.
Valsts ieņēmumu dienesta datos starp labāk atalgotajiem speciālistiem atrodama virkne kardiologu, bet nav ieraugāms neviens endokrinologs, kas ļauj secināt, ka Endokrinoloģijas centra vadītāja atalgojums ir ievērojami mazāks kā kolēģim.
Izrādās, ka atalgojuma politika slimnīcā nav saprotama arī tās vadītājam, kurš gan amatā ir dažas nedēļas. "Tas vērojums, kas mums ir, ka mēs nevaram tādas pilnīgas likumsakarības atklāt, kas ir ļoti skaidri - ka piemaksas ir šādas un viņas ir tādas, un tas uzrakstīts, un tas ir visiem skaidrs," saka P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits.
Veselības ministrija, kas ir Stradiņa slimnīcas īpašnieks, norāda - valsts te nevar iejaukties, jo nosaka tikai minimālās ārstu likmes. Pārējais slimnīcas pašas ziņā. "Tas, kā nauda nonāk līdz konkrētajai algai, ieskaitot, cik ārsts ienes slimnīcā naudu,m cik pakalpojums ir rentabls, kāda ir darbaspēka pieejamība," saka Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš.
Re:Baltica apkopoja VID datus par dažādu profesiju ārstu atalgojumu 13 valsts, pašvaldību un privātās slimnīcās. Lielākais izmaksātais atalgojums sasniedza pat 15 tūkstošus eiro mēnesī. To kādam kardiologam maksājusi pašvaldībai piederoša slimnīca. Tomēr - ne katras specialitātes ārstam ir cerības iespraukties starp piecdesmit atalgojuma līderiem.
Te visvairāk vietu atvēlēts kardiologiem (14 - no 4197 eiro - līdz 15 209 eiro). Krietni mazāk - acu ārstiem (pieciem - no 4918 eiro - līdz 10 651 eiro), ķirurgiem (sešiem - no 4270 eiro līdz 9349 eiro) , radiologiem - diagnostiem (pieciem - no 5298 eiro līdz 6674 eiro).
Bet, piemēram, endokrinologus, neirologus, bērnu ķirurgus vai onkologus tur ieraudzīt nevar. Līdzīga pretmetu ainu varētu būt daudzās Latvijas slimnīcās.
Stradiņa slimnīcas Kardioloģijas centra ārsta pieminētās tehnoloģijas ir iemesls ne tikai sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas dārdzībai, bet arī iespējai nopelnīt gan pašai slimnīcai, gan ārstiem. Ierēdņi neslēpj, ka valsts ārstniecības tarifus pārskata reti. Tehnoloģiju cenas ir krītas, tarifs nav mainījies un par katru manipulāciju valsts samaksā ar uzviju. Tiesa gan - citās specialitātēs cenas gājušas uz augšu un to ārstēšana slimnīcai nes mīnusus.
"Iestādes vadības uzdevums ir pateikt - jā, jūs esat visi vajadzīgi, arī tam kardioloģijas pacientam vajadzīga endokrinoloģiska konsultācija, un tā ir kopīgā nauda, nevis viens ir bagātais brālis, un viens - nabagais. Tā nav pareiza sistēma. Tā nav pareiza iestādes vadība," saka VM Nacionālā veselības dienesta vadītājs Māris Taube.
Jau pēc iepriekšējās Valsts kontroles revīzijas slimnīcai tika uzdots radīt skaidru atalgojuma sistēmu. Nevienai valdei līdz šim gan tas nav izdevies. Jaunieceltā valde to cer paveikt pāris mēnešos, turklāt tā, lai par līdzīgu ārstu līdzīga apjoma darbu atalgojums neatšķirtos vairāk nekā divarpus reizes. "Bet šobrīd es esmu publiski nosaucis arī jums divus ļoti precīzus skaitļus - divus mēnešus un 2-2,5 reizes. Un tad tie fakti parādīs atbildes, kuram tas šarms bijis spēcīgāks," saka Dins Šmits.
Viņš nedomā, ka, lai to izdarītu, kādam nāksies algu samazināt. Faktiski viņa teiktais nozīmē, ka pēc reformas līdzīgu darbu darot viens ārsts Stradiņos varēs saņemt, piemēram, divus tūkstošus eiro, bet otrs - piecus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
