Arī iepriekš Aivars ir piedāvājis pa kādam āzītim saviem paziņām un ģimenēm, kam tas varētu būt atspaids.
"Tie ir aizspriedumi, ka kaza ir nabagu dzīvnieks," saka Aivars un piebilst, ka patiesībā ar kazām nodarbojas gudri un turīgi cilvēki. Viņš teic, ka kazas piens un kazas piena produkti ir veselīgi un dārgāki par govs pienu un govs piena produktiem.
Latvijas neatkarības sākumā kazkopību kā iespējami ienesīgu nozari izvēlējās salīdzinoši daudz lauksaimnieku. Vēlāk, izmēģinājuši savus spēkus kazkopībā, daudzi tai atmeta ar roku. Tabulevicu ģimene izturēja un, pārvarot dažādas grūtības, tagad ir vieni no vadošajiem kazu audzētājiem Latvijā. Kad sākas ganību sezona, kazas ir jāslauc. Savulaik viņš bija pirmais Latvijā, kurš tika pie profesionālā kazu slaukšanas piena vada.
Savukārt Aivara dzīvesbiedre Gunta nodarbojas ar kazu siera gatavošanu, kas atkal atsāksies aprīlī. Konkurence šajā ziņā neesot liela, stāsta Aivars. Pagājušajā rudenī Rīgā uz pasākumu "Lauki ienāk pilsētā" bija atbraukuši tikai trīs fermeri ar kazas piena produktiem. "Ar tādiem spēkiem lielveikalu plauktus iekarot nevar," secina saimnieks.
Runājot par āzīšu dāvināšanu, Aivars aicina daudzbērnu un mazturīgās ģimenes uz "Lielgrodēm" un ieteic tomēr paturēt prātā, ka dzīvnieks nav rotaļlieta un tam vajag ne tikai zaļu zālīti vien.