Līdz ar Baltijas bataljona atjaunošanu ir jāsāk domāt par baltiešu sauszemes vienību ciešāku integrāciju, proti, pastāvīgas vienības izveidi, un maksimāli tā varētu būt brigāde, atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.
Graube pastāstīja, ka pašlaik Latvijas bruņotie spēki sagatavo divas vienības kaujas dežūrai - Zviedrijas vadītajā ES Kaujas grupā un NATO Reaģēšanas spēkos. ES Kaujas grupā pusgada dežūra sāksies jau 2015.gada 1.janvārī, bet 12 mēnešu dežūra NATO spēkos - aiznākamgad. Sagatavošanās abām kaujas dežūrām notiek ciešā sadarbībā ar tuvākajiem kaimiņiem - Lietuvu un Igauniju. Uz ES Kaujas grupu tiks sūtīta arī Zemessardzes vienība. Savukārt uz NATO Reaģēšanas spēku dežūru tiks sūtīta atjaunojama vienība - Baltijas bataljons, kuru veidos visu triju Baltijas valstu karavīri.
Baltijas bataljons kā projekts pastāvēja jau pirms vairākiem gadiem, taču tas pēc savu uzdevumu izpildīšanas beidza pastāvēt. Bataljons kā atsevišķa vienība neatradīsies vienā bāzē, taču karavīri kopīgi sanāks uz mācībām un pastāvēs dežūras laikā.
"Savulaik publiskajā telpā izskanēja priekšlikums par Baltijas valstu kopīgas armijas izveidošanu, taču tas, manuprāt, ir pārāk ambiciozs mērķis. Es uzskatu, ka ar Baltijas bataljona atjaunošanu jāsāk domāt par baltiešu sauszemes vienību ciešāku integrāciju, proti, pastāvīgas vienības izveidi. Maksimāli tā varētu būt brigāde. Šādas, iespējams, topošas vienības karavīru skaitu es atturētos minēt, taču parasti brigādēs ir ne mazāk kā 2000 karavīru," uzsvēra Graube.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
