Valdība saistībā ar situāciju Ukrainā regulāri spriedīs par riskiem ekonomikai un drošībai  (11)

To pēc otrdien notikušās slēgtās valdības sēdes, kurā izskatīti trīs aprēķinu varianti par Ukrainas krīzes iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, paziņoja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Lai arī sākotnēji ticis plānots, ka darba grupā, kas regulāri iepazīsies ar situāciju, darbosies ekonomisko "bloku" un drošības jautājumus pārzinošie ministri, tagad nolemts, ka lemšanā piedalīsies visi valdībā esošie ministri.

Pēdējās nedēļās Latvijā jau cirkulē ziņas par iespējamiem zaudējumiem, ko valsts tautsaimniecībai varētu nodarīt turpmāka situācijas eskalācija Ukrainā un tai sekojošās starptautiskās sankcijas pret Krieviju. Premjerministre uzsver: "Eiropas Savienība šobrīd izvairās no ekonomiskām sankcijām, sākotnēji būs politiski ierobežojumi."

Viņa ne noliedz, ne apstiprina "Delfi" rīcībā esošo neoficiālo informāciju par to, ka, atbilstoši vispesimistiskākajam scenārijam, visaptverošu sankciju ieviešana pret Krieviju un tai sekojošas pretsankcijas Latvijai var nozīmēt zaudējumus 10% apmērā no IKP.

Gan Straujuma, gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) uzsver, ka pagaidām pret Krieviju ieviestas tikai politiskās sankcijas, kas skar salīdzinoši nelielu amatpersonu loku, kam noteikts ceļošanas aizliegums un ārvalstīs esošo aktīvu arests. Rinkēvičs atzīmē, ka tikai tad, ja visas 28 ES dalībvalstis nonāks pie slēdziena, ka politiskās sankcijas nelīdz, varētu tikt iedarbināta "trešā sankciju fāze", proti, ekonomiskās sankcijas. Tiem, kas pārmet, ka pret Krieviju vērstas pārlieku maigas sankcijas, ārlietu ministrs ieteic atcerēties, ka vēl tikai pirms dažiem mēnešiem pat šādu sankciju ieviešana nebija iespējama.

"Latvija nav bijusi pati karstākā sankciju aizstāve, tomēr tiem, kas iesaka pasēdēt un paklusēt iesaku atcerēties, ka 1938.gadā Latvija sēdēja un klusēja, bet pienāca 1940.gads," tā Rinkēvičs.