Par Latvijas neatkarību ir jādomā un jārūpējas ik dienu, nevis tikai no krīzes uz krīzi, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).
Runājot par iespējamo drošības apdraudējumu Latvijai, ministrs teica, ka patlaban apdraudējums vairāk ir "mūsu pašu prātos emocionālā ziņā".
"Mēs salīdzinām notikumus Krimā ar 1940.gadu. Ir daudzi, kas sagaidīja, ka NATO sūtīs uz Ukrainu savus karavīrus, taču jāatgādina, ka Ukraina nav NATO dalībvalsts un tās garantijas uz Ukrainu neattiecas," pauda Rinkēvičs.
Viņš apliecināja, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā (ES) un NATO ir "pats labākais iespējamais drošības garants".
"Taču jāsaprot, ka par savu drošību jāgādā katru dienu. Jādomā par aizsardzības izdevumiem, aizsardzības spēju stiprināšanu. Tas ir būtiski arī kopējās NATO spējas stiprināšanā un mūsu pašu aizsardzības stiprināšanā," atzīmēja politiķis.
"No NATO viedokļa ir būtiski, ka katra dalībvalsts pati rūpējas par noteiktu drošības minimumu. Par mūsu valsts neatkarību ir jādomā nevis no krīzes uz krīzi, bet ik dienu," norādīja Rinkēvičs.
Viņam piebalsoja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), sakot, ka uz NATO līgumu jāskatās no divām pusēm. "Vienmēr pieminam piekto pantu, kas ir drošības garants Latvijai krīzes gadījumā, bet ir arī NATO līguma trešais pants, kas nosaka to, ka katrai NATO dalībvalstij jānodrošina savu spēju minimums, lai varētu aizsargāties," atzīmēja aizsardzības ministrs.
"Citādi būs kā pasakā par trīs sivēntiņiem. Palīdzēt jau palīdzēs trešajam sivēntiņam, bet kauns būs," ilustrēja Rinkēvičs.
Rinkēvičs minēja, ka Latvijas un Lietuvas prezidentu rītdienas tikšanās ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu viens no centrālajiem sarunu tematiem būs Ukrainas situācijas analīze un tālāko scenāriju, viedokļu apmaiņa. "Gan ASV pusei ir būtiski dzirdēt mūsu viedokli, gan mums - ASV puses viedokli. ASV grib arī saprast, kā rīkoties, ja situācija attīstās nelabvēlīgā virzienā," pauda ārlietu ministrs.
Viņš sacīja, ka ASV viceprezidenta klātbūtne mūsu reģionā apliecina ASV interesi par reģiona drošību. "Tas ir skaidrs politisks signāls tiem, kurus māc bailes, ka šeit NATO klātbūtne ir mazāka," sacīja Rinkēvičs.
Rinkēvičs atklāja, ka ar Bērziņu pārrunājuši jautājumus, kas skar valsts ārējo drošību, kā arī vienojušies par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu lielāku drošību reģionā.
"Nepieciešamas runāt par regulārām NATO mācībām reģionā, lai novērstu jebkāda veida riskus mūsu un NATO drošībai. Runājām par soļiem, kas būtu sperami Baltijas reģiona enerģētikas drošības stiprināšanā. Būtiski, ja ASV lemj par to, ka sašķidrinātās gāzes termināļi tiek eksportēti no ASV uz Eiropu, tas nākotnē varētu būt viens no Baltijas reģiona enerģētikas atkarības mazināšanas pasākumiem," pastāstīja Rinkēvičs.
Vējonis piebilda, ka Latviju interesē gan NATO, gan ASV klātbūtnes palielināšana Baltijas reģionā. "Tas varētu izpausties kā NATO un ASV bruņoto spēku regulāra piedalīšanās mācībās šajā reģionā. Tā varētu būt tehniska rakstura palīdzība Baltijas reģiona aizsardzības vajadzībām," minēja aizsardzības ministrs.
Tāpat viņš piebilda, ka NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centram lieti noderētu ASV pieredze informatīvās telpas vadīšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
