Sabiles tilts kritiskā stāvoklī; plānotā rekonstrukcija iestrēgusi  (13)

Amatpersonas akcentē, ka šis jautājums nav bijis pietiekami aktualizēts, kamēr iepriekšējais Sabiles pilsētas pārvaldnieks iebilst: jaunā novada vadība visu iepriekš darīto esot pastūmusi malā, vēsta laikraksts "Talsu Vēstis".

"Nav jābūt sevišķam lietpratējam, jebkurš iedzīvotājs, paskatoties vai ejot pār tiltu, var redzēt, - kādā stāvoklī tas ir, sevišķi margas asfaltbetona segums. Pagājušajos Sabiles Vīna svētkos labi redzēju, kā ir tad, ja uz tilta ir iedzīvotāju masas, kas atspiežas pret margām. Kļuva neomulīgi. Arī tehnikai šķērsojot tiltu, tas drebinās. Situācija ir diezgan bēdīga," situāciju laikrakstam ilustrēja Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldnieks Zigmunds Brunavs, kurš amatā stājies pērn oktobrī.

Sabiles pilsētas pārvalde noslēgusi līgumu ar a/s "Ceļu projekts" par tilta inženiertehnisko ekspertīzi, lai uzzinātu, kāds it tā stāvoklis atrodas un kādi darbi nepieciešami tā rekonstrukcijai. Ekspertīze Sabiles pagasta pārvaldei izmaksās 4780 eiro. Bijušais Sabiles un Abavas pārvaldnieks Vilnis Draguns laikrakstam minēja, ka tilta tehniskā ekspertīze veikta jau 2011.gada rudenī, par ko a/s "Latvijas tilti" maksāti apmēram 250 latu. Tiesa, izpalika pārbaude tilta pamatiem, kas atrodas ūdenī.

Neskatoties uz 2011. gadā veikto ekspertīzi, rekonstrukcijas iecere reālus apveidus ieguva pērn martā, kad Talsu novada sēdē iekļāva jautājumu "Par Talsu novada pašvaldības piedalīšanos Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) projektu konkursā ar projektu "Kuldīgas ielas tilta rekonstrukcija Sabilē"". Protoks skaidri liecina, ka toreizējā Sabiles un Abavas vadība brīdināja par Sabiles tilta slikto tehnisko stāvokli. Tilta rekonstrukcijai gan projektu finansējumu piesaistīt neizdevās, tāpat kā neveiksmīgs bija pieteikums finansējumam "Leader" projektu EZF programmā.

Tolaik EZF programmā bija iespējams piesaistīt maksimāli 50 000 latus. Taču tilta atjaunošanai bija nepieciešams vairāk. Pavisam izstrādāja divas tāmes - vienu tilta renovācijai par 170 000 latu, bet otru — rekonstrukcijai - par 370 000 latu. Pērn martā Talsu novada dome lēma nodrošināt projekta finansējumu 325 206,97 latu apmērā no pašvaldības 2014. gada budžeta līdzekļiem, aizņemoties Valsts kasē. "Projektu neatbalstīja, arī tik lielas izmaksas šajos projektos nebija paredzētas, turklāt Sabiles tilta rekonstrukcija īsti neatbilda noteiktajām projektu programmas vadlīnijām, tāpēc arī šis process nevirzījās," notikušo skaidroja Brunavs. Arī aizņemties no Valsts kases pašvaldība nevar, ja nav piesaistīts ES finansējums.

Brunavs arī laikrakstam norādījis, ka tilta kritiskais stāvoklis ir pārrunāts ar domes vadību, kura uzsākto jautājuma risināšanu atbalstot. Ekspertīzei esot jābūt gatavai jau šī mēneša beigās. Nākamais solis būšot tehniskā projekta izstrāde.

Sabiles tilts ir Talsu novada pašvaldības īpašums, tādējādi liels darbs ieguldāms finansējuma piesaistē. Diezin vai novadam izdosies pašam rasta visu nepieciešamo summu tilta atjaunošanai. Šobrīd pārrunas par iespējamiem veidiem atbalsta saņemšanai pašvaldība uzsākusi ar ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, satiksmes ministru Anriju Matīsu, ar "Latvijas valsts ceļiem", laikrakstam norādīja Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Tropiņš, kurš laikrakstam arī paudis, ka par Sabiles tilta rekonstrukcijas nepieciešamību bija jārunā jau agrāk un skaļāk.

Aptuvenā summa, kas nepieciešama tilta atjaunošanai, tikšot noteikta ekspertīzes gaitā, laikrastam sacījis teica novada izpilddirektors Aldis Vilsons, kurš lēš, ka atjaunošana varētu izmaksāt no 500 tūkstošiem līdz 700 tūksošiem latu. Viņš ir pārliecināts — Sabiles tilta risinājums varētu būt šī gada laikā. Izpēti u tehniskā projekta izstrādi iecerēts īstenot iespējami ātrāk, lai būvdarbus uzsāktu jau šogad.

Sabiles tilts ir stratēģiski svarīgs, jo tas savieno abus Abavas krastus un ir daļa no autoceļa "Saldus — Sabile — Talsi". Brunavs laikrakstam uzsvēra — ja rekonstrukcija nenotiek, tad jāpārplāno transportlīdzekļu masas ierobežojumiem uz tilta. Tas varētu būt īpaši sāpīgi Sabiles puses zemniekiem, kam ražas laikā satiksme pār tiltu īpaši nepieciešama. "Tuvākā apbrauktuve ir tilts pār Abavu, kas atrodas Abavciemā, Veģos. Uz otru pusi — pie "Plostiem", no "Plostiem" līdz Matkulei," skaidroja Brunavs.