Pērnās zāles dedzināšana nav Latvijas fenomens un izsenis uzskatīta par tradicionālu pavasara darbu, portālam "Delfi" atklāj sociālantropologs un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Klāvs Sedlinieks.
Viņš norāda, ka agrāk tas bijis ikdienišķs jauniešu pienākums, kam pat bijusi sava romantisma pieskaņa. Savukārt mūsdienu aktīvā lauku svilināšana skaidrojama ar to, ka kūlas dedzināšanā, salīdzinot ar lapu grābšanu, ir lielāks izpriecas elements. "[Cilvēkiem] patīk skatīties, kā kaut kas deg, nodeg un attīrās," skaidro Sedlinieks.
Jautāts, cik sen pērnās sakaltušās zāles dedzināšana tiek uzskatīta par problēmu, viņš norāda, ka tas tā ir tikai kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem. "Kūlas dedzināšana presē kā tāds nopietns notikums parādās tikai 1975. gadā. Līdz tam tā saistās ar romantisku pavasara notikumu, kuru veic jauni cilvēki un par kuru raksta dzejoļos," stāsta Sedlinieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
