Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku struktūra un tajā brīvprātīgi šobrīd dien apmēram astoņi tūkstoši Latvijas pilsoņu. Atbalstu Zemessardzei šajās dienās ir izteicis arī Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Viņš sola, ka tuvākajā laikā valdībai pieprasīs papildu naudu, lai zemessargus varētu aprīkot ar vajadzīgo ekipējumu, tomēr ar esošajiem resursiem Zemessardzei būtu grūtības aizsargāt valsti, ja Latvijā, līdzīgi kā Ukrainā, iebruktu militāristi bez pazīšanās zīmēm, svētdien vēsta telekompānijas "TV3" raidījums "Nekā personīga".
Papildu Zemessardzes stiprināšanai, Latvijai nopietni jādomā, kā reaģēt uz tā dēvēto ceturtās paaudzes karu, kādu Krievija izvērš Ukrainā. Tur var skaidri redzēt, ka Ukrainas armijas un varas iestādes ir bezspēcīgas pret Krievijas militāristiem. Viņi uzdodas par vietējām pašaizsardzības vienībām bez pazīšanās zīmēm.
Zemessardze Latvijā pastāv jau 23 gadus un šajā laikā organizācijā ir dienējuši tūkstošiem cilvēku. Viņi tajā ir iestājušies brīvprātīgi, lai kara gadījumā ar ieročiem rokās aizstāvētu savu valsti. Ikdienā tas nozīmē ik pa laikam veltīt savas brīvdienas militārām mācībām.
Šo nedēļas nogali Skultes ciemata mežos pavada vairāki duči zemessargu. Viņi visas dienas garumā, kā arī nakts laikā skrien, brien, lien pa krūmiem un šauj ar tukšām patronām. Vai arī sēž postenī un gaida pavēli rīkoties. Zemessargi ir no 17. Pretgaisa aizsardzības bataljona. Tas ir viens no četriem specializētajiem Zemessardzes bataljoniem Latvijā.
"Tas ir tāds aicinājums, ja godīgi jāsaka ir. Viens pats zemessargs nevar būt, ir jābūt ģimenes atbalstam, jo reizi mēnesī vai divas tomēr tu ziedo tās brīvdienas, ko tu varētu kopā arī ar ģimeni pavadīt. Tā kā tas arī tāds liels gods cilvēkam būt tajā Zemessardzē," raidījumam atzīst Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljona vecākais zemessargs Mārcis Zemturis.
Vidēji dienests zemessargu rindās ilgst apmēram astoņus gadus. Mārcis nolēma pieteikties 2008. gadā. Kopš tā laika viņš regulāri apmeklē mācības un dažādus kursus. Tāpat dienests dod prasmes, kā izdzīvot mežā.
"Es ikdienā strādāju ar cilvēkiem, tiekos un eksportēju pakalpojumus uz citām valstīm. Tā kā mans tas ikdienas dzīves ritms galīgi nav saistīts ar armiju un varbūt tāpēc arī prasās kaut kas tāds, teiksim, ka tur gribi kaut ko tādu vairāk," stāsta Zemturis.
Šobrīd zemessargu rindās ir vairāk nekā astoņi tūkstoši cilvēku vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Un viņiem var pievienoties jebkurš Latvijas pilsonis, ja vien izdodas nokārtot veselības pārbaudi un iziet sākotnējo apmācību. Tad atliek vien dot svinīgo zvērestu. Daudzus vilina tieši tas, ka dalība Zemessardzē ir brīvprātīga.
17. un arī 19. bataljona zemessargi bija vieni no pirmajiem, kas ieradās sabrukušā lielveikala "Maxima" traģēdijas vietā. Un viņi riskēja ar savām dzīvībām.
"Es arī biju tur, tu biji, mēs visi bijām tur. Mēs gājām iekšā pirmie kopā ar glābējiem. Mēs apmēram pusstundu strādājam, ja, tā kā ziloņi trauku veikalā, visu vācām nost, lai smagā tehnika iet. Un tad mums pateica - jūs vairs neejiet," raidījumam "Nekā Personīga" teic virsseržants, štāba un apgādes rotas galvenais tehniķis Alens Plisko.
Tāpat zemessargi palīdz glābšanas dienestiem meklēt pazudušus cilvēkus, novērst plūdus un likvidēt ugunsgrēkus. Viņi bieži vien rūpējas arī par sabiedrisko kārtību.
Notikumi Krimā rāda, ka Krievija faktiski neizvērš tiešu militāru uzbrukumu kaimiņvalstīm. Putina režīms vispirms apstrādā savus tautiešus ārvalstīs caur maigo varu - kā tas notiek arī Latvijā. Un tikai pēc tam, kad ir iegūts atbalsts starp vietējiem iedzīvotājiem, Krievija cenšas izprovocēt nemierus ar vietējo aktīvistu palīdzību. Zemessardze nav domāta tam, lai novērstu šādus nemierus, vēsta raidījums.
Kā raidījumam stāsta Zemessardzes komandieris, pulkvedis Leonīds Kalniņš, "Zemessardze ir tīri militāra struktūra. Mēs esam gatavoti, lai karotu ar ieročiem rokās. Mēs esam stingri nodalījuši savas funkcijas no Valsts policijas funkcijām gan likuma jomā. Un mēs esam aizgājuši galīgi prom, kā tas bija 90. gadu sākumā, kad mēs piedalījāmies Valsts policijas funkciju veikšanā. Tagad mums šīs sfēras ir stingri nodalītas."
Ja valstī izceļas nekārtības un nemieri, tad tie jānovērš Valsts policijai. Šādos gadījumos ir darbs speciālajai uzdevumu vienībai, kā arī pretterorisma vienībai "Omega". Bet zemessargus var piesaistīt pēc vajadzības. To nosaka starp Valsts policiju un Zemessardzi noslēgtais sadarbības līgums.
"Latvijas mērogi realitātē ir tik mazi, ka tur, ja kāds gribētu kaut ko ieņemt, tad pietiek ar desmitiem cilvēku. Tā kā es domāju, ka ar šādiem te jautājumiem viennozīmīgi policija tiek galā un arī tiks galā," "Nekā Personīga" teic Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāre Ilze Pētersone - Godmane.
Tomēr reālas grūtības sāktos tad, ja ekstrēmā rīcībā iesaistītos civilie iedzīvotāji. Un, ja šī rīcība balansētu uz likuma un interpretācijas robežas, piemēram, kā tas ir redzams ar Krievijas militāristiem Krimā. Mūsu valstij šāda nestandarta situācija sagādātu pamatīgas galvassāpes, jo politiķiem nav pieredzes kā šādā situācijā rīkoties.
"Mums vajag nobrukt obligāti, nodegt Rīgas pilij vai sabrukt Zolitūdes veikalam. Mums veidojas politika attiecībā uz iekšējo drošības spēku spējām. Mums vajag notikt Ukrainā gadījumiem, kad kāds sāk beidzot politiskā līmenī par to runāt. Bet tam būtu jābūt ikdienas režīmam," par situāciju spriež Drošības politikas un krīzes vadības speciālists Kaspars Druvaskalns.
Pēc viņa teiktā, valdības vadītājai derētu apdomāt, vai Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāre ir tas labākais padomdevējs nacionālās drošības jomā. Bet Valsts prezidentam vajadzētu atjaunot padomnieku nacionālās drošības jautājumos.
"Mums ir padsmit tiesībsargājošās iestādes, padsmit operatīvās darbības subjektu, mums ir trīs drošības iestādes. Mums ir katrai problēmai sava iestāde, bet mums nav smadzenes un muskuļi, kas šo kopējo lauku redz. Un tur arī rodas šī problēma," raidījumam teic eksperts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
