Laimdotas Straujumas ( V) valdību veidojošās politiskās partijas pirmdien panākušas vienošanos par to, ka jau šogad Kultūras ministrijā tiks izveidota jauna Mediju politikas nodaļa.
Par to žurnālistus informēja kultūras ministre Dace Melbārde (NA), norādot, ka par nodaļas izveides finansiālajiem aspektiem vēl vienosies Kultūras un Finanšu ministrijas.
Pērn, kad Kultūras ministrija aktualizēja jautājumu par Mediju politikas nodaļas izveidi, publiski izskanēja, ka jaunajā nodaļā varētu strādāt pieci cilvēki, bet tās vadība varētu tikt uzticēta bijušajam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklim Andrim Mellakaulam.
"Delfi" jau ziņoja, ka saistībā ar Krievijas militāro intervenci Krimas pussalā un Ukrainā notiekošā atspoguļojumu Krievijas medijos, pēdējo nedēļu laikā ir aktualizējies jautājums par to, vai Latvijas teritorijā arī turpmāk būs brīvi pieejami Krievijas valstij piederošie televīzijas kanāli, kuros nereti tiek pārraidīta pret jaunizveidoto Ukrainas valdību vērsta propaganda.
Iepriekš bažas par Krievijas kanālu īpatsvaru TV piedāvājumā bažas pauda arī vairāki Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.
Plašākas diskusijas par šo tēmu sākās pēc tam, kad Lietuvā sašutumu izraisīja krievu valodā raidošās SIA "Pirmais Baltijas kanāls" (PBK) sižets par 1991.gada 13.janvārī uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim, kurā neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varasiestāžu provokācija.
Saistībā ar šo sižetu Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome piemēroja PBK administratīvo sodu 1500 latu apmērā par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumiem. Sods piemērots, jo attiecīgajā sižetā netika nodrošināts likumā noteiktais pienākums faktus un notikumus atspoguļot objektīvi, ievērojot viedokļu daudzveidību un nepārraidot vienpusīgu propagandu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
