Iedzīvotāji vēlas izbeigt pāreju uz vasaras un ziemas laiku, secina aptaujā  (160)

Ministrijas rīkotajā aptaujā piedalījušies 6000 respondentu un divas trešdaļas bijušas pret esošo kārtību, kad pavasarī un rudenī pulkstenis tiek grozīts, otrdien LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja ministrijas pārstāvis Edijs Šaicāns.

Aptaujā bieži bijis arī viedoklis, ka Latvijai jāpāriet uz vasaras laiku un atpakaļ uz ziemas laiku vairs nav jāpāriet.

Šos aptaujas rezultātus Latvija tagad sūtīs Eiropas Komisijai, kura lems par turpmāko kārtību visā ES. Latvija arī EK uzsver, ka varētu palikt pie vasaras laika un turpmāk pulksteni vairs negrozīt.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija aicināja Eiropas Savienības dalībvalstis paust viedokli, kā to iedzīvotāji, komersanti, valsts un pašvaldību institūcijas vērtē praksi Eiropā pavasarī vienoti pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties savā laika joslā.

Vasaras laiks ir laika skaitīšanas sistēma, ko dažādās valstīs lieto pavasara un vasaras periodā, pulksteņus pagriežot vienu stundu priekšā joslas laikam. Visa zemeslode ir sadalīta 24 laika joslās.

Šobrīd vienotu praksi pārejā uz vasaras laiku un atpakaļ ES ietvaros nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. ada 19.janvāra direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.

Šogad pāreja uz vasaras laiku notiks 30.martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu.

Pirmo reizi ideja par vasaras laiku radās 18. gadsimta beigās, kad 1784. gadā Bendžamins Frenklins,ASV sūtnis Francijā, uzrakstīja eseju "Par pāreju uz vasaras laiku". Esejā izklāstītā ideja par pāreju uz vasaras laiku Frenklinam radās, kad nejaušs troksnis iztraucēja viņa miegu aptuveni sešos no rīta. Pamostoties Frenklins bija pārsteigts par spilgto gaismu, kas apgaismoja istabu, un viņam radās ideja par pāreju uz vasaras laiku. Veicot vienkāršus matemātiskus aprēķinus, Frenklins izrēķināja, cik daudz līdzekļus Parīzes iedzīvotāji iztērē, ejot gulēt pēc pusnakts un mostoties tikai pusdienas laikā, laikā no 20.marta līdz 20.septembrim nelietderīgi dedzinot sveces un petrolejas lampas.

Kopš tā laika pagāja vesels gadsimts, kad 1907. gadā anglis Villiams Villetts atgādināja par pāreju uz vasaras laiku. Villetts ierosināja pagriezt pulksteni uz priekšu par 80 minūtēm - katrā aprīļa svētdienā par 20 minūtēm, un septembrī darīt tāpat, tikai griežot pulksteni atpakaļ. Gandrīz 10 gadu laikā šī ideja attīstījās, līdz 1916. gadā Anglijas Parlaments pieņēma likumu, ka vasaras mēnešos pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu Griničas laikam.

Vasaras laiku, pabīdot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, pirmoreiz - I Pasaules kara sākumā - saka lietot Vācija, Lielbritānija, Īrija un Francija. Jau toreizējais mērķis bija taupīt enerģiju.

Otrā Pasaules karā laikā Anglijā tika ieviests tā sauktais dubultais vasaras laiks, kas atšķīrās no Anglijas joslas laika (Griničas laika) pat par divām stundām. Lielākā daļa Eiropas valstu vasaras laiku ieviesa 70. gados. Līdzīga situācija izveidojās arī Latvijā, kad Padomju Savienība ar 1980. gada 1.aprīli, pieskaņojoties lielai daļai pasaules valstu, ieviesa pāreju uz vasaras laiku.