ECT Lielā palāta spriedumu bija pasludinājusi jau 2012. gada 25. oktobrī, atzīstot, ka iesniedzējiem izmaksātās atlīdzības apmērs par 1997. gadā piespiedu kārtā atsavināto zemi brīvostas teritorijā nesamērīgi ierobežoja tiesības uz īpašumu. Vistiņam atlīdzība bija apmēram 1/1000 daļa no zemes gabala kadastrālās vērtības, bet Perepjolkinam – apmēram 1/350 daļa no zemes gabalu kadastrālās vērtības.
Jautājumu par taisnīgās atlīdzības apmēru ECT atlika vēlākai izlemšanai, dodot pusēm iespēju iesniegt savus apsvērumus par iespējamo kompensācijas apjomu.
Vistiņš lūdza atlīdzināt viņam kopumā 1 173 913 eiro, bet Perepjolkins – 6 460 441 eiro, kas veidoja pilnu atsavinātā īpašuma kadastrālo vērtību atsavināšanas brīdī attiecīgi 802 698 eiro un 4 448 580 eiro, negūto nomas maksu par laika posmu no 1998. gada līdz 2012. gadam attiecīgi 361 214 eiro Vistiņam un 2 001 861 eiro Perepjolkinam, kā arī morālo kaitējumu 10 000 eiro apmērā katram iesniedzējam.
Otrdien EST Lielā palāta ar divpadsmit balsīm "par" un piecām balsīm "pret" daļēji apmierināja iesniedzēju prasību par taisnīgu atlīdzinājumu, piešķirot Vistiņam materiālo kompensāciju 339 391 eiro apmērā, savukārt Perepjolkinam 871 271 eiro. Katram iesniedzējam tika piešķirta morālā kompensācija 3 000 eiro apmērā, kā arī uzdots segt tiesāšanās izdevumus 1500 eiro apmērā.
Aprēķinot materiālās kompensācijas apmēru ECT , atsaucoties uz tās iedibināto judikatūru, ņēma vērā inflāciju par laika posmu no 1997. līdz 2012. gadam.
Tiesas Lielās palātas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Vistiņš un Perepjolkins ir Latvijas pilsoņi, kuri 1994.gadā no zemes īpašniekiem uz vairāku dāvinājuma līgumu pamata 500 latu un 1000 latu apmērā ieguva piecus zemes gabalus Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā.
1997.gada 1.jūlijā Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā tika ieviests brīvostas režīms, kā rezultātā bija nepieciešams steidzamības kārtā sakārtot īpašuma un valdījuma tiesību jautājumus. Satiksmes ministrija mēģināja vienoties ar iesniedzējiem par zemes gabalu atpirkšanu, atlīdzības apmēru nosakot pēc zemes gabalu kadastrālās vērtības 1940.gadā.
Vistiņš un Petepjolkins šo piedāvājumu noraidīja, uzskatot piedāvātās atlīdzības apmēru par netaisnīgu un nesamērīgu.
Līdz ar to 1997.gada 5.augustā steidzamības kārtā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā, kas noteica iesniedzēju zemesgabalu piespiedu atsavināšanu un 1997.gada 30.oktobrī Saeima pieņēma speciālu likumu par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā".
1998.gada 14.oktobrī VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" atvēra kontu uz abu iesniedzēju vārda, kurā tika ieskaitīta atlīdzība par atsavināto īpašumu, kas tika noteikta saskaņā ar īpašuma kadastrālo vērtību 1940.gadā - Perepjolkinam 8 616,87 lati un Vistiņam 548,26 lati.
Abi zemes īpašnieki sāka civilo tiesvedību, apstrīdot atlīdzības apmēru. Tiesvedības rezultātā viņu prasība tika noraidīta. Ar 1998.gada 30.aprīļa Satversmes tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc 20 6.Saeimas deputātu pieteikuma, apstrīdētais Saeimas lēmums par zemes atsavināšanas kārtību tika atzīts par atbilstošu Eiropas cilvēktiesību konvencijai.
Tā kā iesniedzēji bija izsmēluši visus nacionālajā līmenī pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus, 2001.gada 5.jūnijā viņi iesniedza iesniegumu ECT, apgalvojot, ka viņiem piederošā nekustamā īpašuma atsavināšana nenotika likumā noteiktajā kārtībā, tās rezultātā samaksātās atlīdzības apmērs nebija "taisnīgs" un ka viņi ir tikuši diskriminēti sava materiālā stāvokļa dēļ.
Ar 2006.gada 30.novembra lēmumu ECT šo iesniegumu pieņēma izskatīšanai pēc būtības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
