Šādu risinājumu trešdien, 26.martā, atbalstījusi par likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" atbildīgā Saeimas Juridiskā komisija.
"Šāds piedāvājums risinātu jautājumu par VDK dokumentu publiskošanu, taču pirms tam šo materiālu zinātniskai un vispusīgai izpētei vajadzīgs valsts atbalsts," uzskata komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne ( V).
Izskatīšanai Saeimā otrajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" arī paredz, ka dokumentu zinātniskā izpēte varētu notikt līdz 2017.gada 31.maijam zinātnisko pētījumu un programmu ietvaros. Pēc šī datuma dokumenti Ministru kabineta noteiktā kārtībā būs pieejami publiski.
Patlaban virkne likumu paredz tiesību ierobežojumu bijušajiem VDK darbiniekiem vai informatoriem. Trešdien komisijas sēdē deputāti atbalstīja ierosinājumu, kas paredz, ka Ministru kabinets ne retāk kā reizi piecos gados izvērtē, cik nepieciešami un pamatoti ir šie ierobežojumi.
Patlaban spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas noilguma termiņš beidzas 2014.gada 19.maijā. Tāpēc, lai nodrošinātu tiesisku pamatu vērtēt iespējamo sadarbību ar VDK, likumprojekts paredz par vēl 30 gadiem pagarināt termiņu, lai likumā noteiktā kārtībā būtu iespējams konstatēt kādas personas sadarbības faktu ar VDK padomju laikā.
Par grozījumiem likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"" otrajā un trešajā lasījumā vēl lems Saeima.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
