Pēc tikšanās ar Latvijas amatpersonām šomēnes komiteja savā ziņojumā vērsusi uzmanību uz nepilsoņu statusu un valodu minoritātēm Latvijā.
Kā skaidro Latvijas Ārlietu ministrija, komiteja aicina izvērtēt Valsts valodas likumu un tā piemērošanu, lai pārliecinātos, ka ierobežojumi saziņai citās valodās ir saprātīgi, nepieciešami un nediskriminējoši, un izvērtēt iespēju piedāvāt vairāk bezmaksas kursu latviešu valodas apgūšanai.
Kā sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs, komiteja paudusi bažas, ka Latvijas valsts valodas prasmju prasībām varētu būt diskriminējošs efekts uz nodarbinātību un minoritāšu grupu darbu, taču diskriminācija nav konstatēta.
"Šīs rekomendācijas nav saistošas, tā ir daļa no dialoga starp komiteju un valsti. Gada laikā mums ir iespēja sniegt papildinformāciju, lai šīs bažas kliedētu," teica Makarovs.
Komiteja ieteic pievērst uzmanību kvalitatīvu mācību līdzekļu nodrošināšanai un skolotāju latviešu valodas apmācībām, kā arī darīt visu nepieciešamo, lai nepieļautu romu diskrimināciju, norāda ĀM.
Komiteja rekomendācijās arī aicina Latviju nodrošināt Tiesībsarga birojam pietiekamus resursus tā funkciju īstenošanai, stiprināt dzimumu līdztiesību nodarbinātībā, nodrošināt, ka efektīvi un savlaicīgi tiek izmeklētas visas sūdzības par tiesībsargājošo iestāžu amatpersonu iespējamu vardarbību, un veidot alternatīvas pirmstiesas apcietinājumam.
Komiteja arī sniedz rekomendācijas cīņai ar cilvēku tirdzniecību, vardarbības ģimenē novēršanai, ieslodzīto personu tiesību pienācīgai nodrošināšanai, tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanai, izteiksmes brīvības nodrošināšanai, informēja ĀM preses centrā.
Atsevišķas komitejas rekomendācijas veltītas patvēruma meklētāju un personu ar garīga rakstura veselības traucējumiem tiesību nodrošināšanai.
Rekomendācijās komiteja izsaka arī pateicību Latvijai par konstruktīvo dialogu ar augsta līmeņa Latvijas delegāciju komitejas sēdes laikā, kā arī atzinīgi novērtē Latvijas paveikto, īpaši izceļot 2009.gadā pieņemtos grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", ar kuriem likumā tika iekļauta spīdzināšanas definīcija, kā arī grozījumus Ārstniecības likumā, kas precizēja kritērijus ievietošanai psihiatriskajā slimnīcā, un grozījumus Patvēruma likumā, kas precizēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Valsts robežsardzes pilnvaras iesniegumu par patvēruma piešķiršanu izskatīšanā.
Komiteja arī uzteic 2014.gada janvārī pieņemto stratēģiju 2014.-2020.gadam cīņā ar cilvēku tirdzniecību. Komiteja pozitīvi vērtēja Latvijas pievienošanos ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām.
Rekomendācijas komiteja pieņēma pēc Latvijas kārtējā ziņojuma izskatīšanas par ANO 1966.gada Pilsonisko un politisko tiesību pakta izpildi Latvijā līdz 2013.gada beigām. Ziņojums tika izskatīts komitejas sesijas laikā 2014.gada 12. un 13.martā Ženēvā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
