Par PSRS un nacistiskās Vācijas agresijas noliegšanu draudēs cietums  (158)

To paredz Krimināllikuma grozījumi, kurus Saeima ceturtdien, 27. martā pieņēma 2. lasījumā. Krimināllikuma papildināšanu ar minēto normu atbalstīja 43 Saeimas deputāti, bet "pret" to nobalsoja 39 deputāti.

Brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem draudēs arī par genocīda, noziegumu pret cilvēci un nozieguma pret mieru attaisnošanu un rupju trivializēšanu.

Deputātu vidū gan nav īstas vienprātības, kas būtu uzskatāms par "rupju trivializēšanu". "Vienotības" deputāts Andrejs Judins uzskata, ka ar trivializēšanu Krimināllikuma izpratnē jāsaprot, piemēram, izsmējīga attieksme pret tādiem traģiskiem notikumiem kā okupācija vai genocīds. "Par vārdiem ir jāatbild," uzsvēra Judins.

Savukārt viņa oponents no "Saskaņas centra" Andrejs Elksniņš pauda, ka, nav šaubu, ka genocīda un tamlīdzīgu noziegumu noliedzēji ir "jāliek cietumā", taču nav īsti skaidrs, kāda rīcība tad uzskatāma par "rupju trivializēšanu", jo rīcības vērtējums tomēr ir subjektīvs.

"Saskaņas centra" politiķis Valērijs Agešins arī domā, ka, rosinot Krimināllikumu papildināt ar normu, kas paredz cietumsodu par PSRS vai nacistiskās Vācijas agresijas "rupju trivializēšanu", nav pietiekami izvērtēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse saistībā ar vārda brīvības ierobežojumiem.

Agešins, uzstājoties debatēs, arīdzan pieļāva, ka attiecīgā Krimināllikuma norma ļaus saukt pie kriminālatbildības kā ļaudis, kas piedalās 9. maija svinēšanā pie Uzvaras pieminekļa, tā arī 16. marta pasākumu dalībniekus.

Vienprātības par to, vai Krimināllikumā jānoteic kriminālatbildību par PSRS un nacistiskās Vācijas agresijas noliegšanu, nav arī valdošajā koalīcijā. Reformu partijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica parlamenta debatēs uzsvēra, ka piedāvātos grozījumus par neskaidriem uzskata arī Iekšlietu un Ārlietu ministrijas. Viņa arīdzan norāda, ka, atbilstoši šo ministriju atzinumam, minētie grozījumi tiešām neatbilst ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai un var tikt uzskatīti par vārda brīvības ierobežojumu.

Saeimai minētie Krimināllikuma grozījumi vēl jāskata trešajā lasījumā.