'Spaisa' bodīšu īpašnieki dzīvo necili, patiesie īpašnieki slēpjas, vēsta 'de facto'  (59)

Noplukušas koka mājas Rīgas pievārtē vai dzīvoklis sērijveida ēkā kādā no pilsētas mikrorajoniem - tā izskatās "spaisa" bodīšu īpašnieku mitekļi. Ja neoficiāli tiek lēsts, ka no viena pārdota "legālās narkotikas" grama peļņa var sasniegt pat 1000%, neticama šķiet šo biznesmeņu pieticība, norāda raidījumā.

Piemēram, Maskavas ielā esošās tirdzniecības vietas saimniece Marina Averina par savu deklarēto dzīvesvietu norādījusi mazu dzīvokli Čiekurkalnā. Savukārt kāds cits ,,spaisa" tirgonis Andrejs Čaika mitinās tā dēvētajā "lietuviešu projekta" daudzdzīvokļu namā. Cilvēki, uz kuru vārdiem šie uzņēmumi dibināti, raidījumam neatklāj, kuru personu uzdevumā šīs firmas dibinājuši.

Lielākā daļa šīs rūpalas īpašnieku nenorāda uzņēmuma darbības veidu. Taču "spaisa" tirgotājs SIA ,,S Rez" norādījis, ka pamatdarbība ir ,,mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku". Šim uzņēmumam
Iļģuciemā ir "točka", kas pieder kādam 31 gadu vecam Aleksandram Spitānam, vēsta raidījums. Netālu esošajā Aleksandra dzīvesvietā raidījums sastapis viņa māsīcu, kura atzina, ka zina par radinieka nodarbi. "Ziniet, viņš nav mans dēls, viņš ir mans brālēns. Atvainojiet, viņš ir pieaudzis. Man pašai arī tas viss nepatīk," raidījumam atzina sieviete.

Raidījums vēsta, ka Aleksandrs, tāpat kā lielākā daļa ,,legālās nāves" tirgoņi, nodibinājis tā dēvēto mikrouzņēmumu. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka šie uzņēmēji nodokļus valstij nemaksā.

Jūrmalā raidījums uzgājis kādu adresi, kurā reģistrējušies 25 it kā savstarpēji nesaistīti uzņēmumi un to vidū ir arī "spaisa" tirgoņi. Ēkas īpašnieks ir kāds Jānis Kaspars, kurš raidījumam atzīst, ka atļāvis savā dzīves vietā reģistrēt uzņēmumus. "Es varbūt kādreiz esmu parakstījis kādu papīru vienu. Tad taisa no tā visa kopijas tālāk," raidījuma atzinis Jānis.

Vēlāk atklājas, ka šie tirgoņi iepriekš bija reģistrējušies kādā Ķengaraga daudzdzīvokļu namā. To pērn jūlija beigās iegādājās uzņēmējs Reinis Eisaks. Jau pēc divām nedēļām Eisaka dzīvoklī reģistrēti trīs mikrouzņēmumi, kas, visticamāk, nodarbojušies ar "spaisa" pārdošanu, norāda raidījums.

Eisaks telefonsarunā ar raidījumu par dzīvokli Ķengaragā stāsta, ka to izīrējis kādam Krievijā dzimušam Aleksandram Tretjakam. Viņš esot bijis tas, kas šī firmas dibinājis.

"Nav noslēpums, ka īstie darboņi paši paliek ēnā un izvēlas dažādas ne pārāk zinošas personas, lai uz viņu vārdu reģistrētu šos uzņēmumus," raidījumam atzina Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis.

Tikmēr likumsargi gaida brīdi, kad šie "spaisa" tirgoņi pieļaus kļūdas, piemēram, sāks dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles pārvaldes direktore Iveta Buškevica skaidro, ka ,,ir grūtāk atrast tieši tos ceļus, kur šie te organizatori darbojas un ieceļ personas, kādas citas fiziskas personas, kas viņu vārdā darbojas". Ir daļa uzņēmēju, kas šo "legālo narkotiku" biznesu izmanto kā papildu ienākumu avotu. Taču nenoliedzami šis bizness pāriet organizētās noziedzības paspārnē. Līdzās citām narkotiskajām vielām, kas jau šobrīd ir aizliegtas, tirgo arī jaunās psihoaktīvās vielas.