Ilgus gadus augošais aizsardzības budžets bijusi izlikšanās un patiesībā augstākais punkts – 1,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas tika sasniegts 2008.gadā, tika panākts, iekļaujot miljoniem eiro lielus izdevumus, kuri būtībā ar aizsardzības nozari nebija tieši saistīti, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de Facto" .
Kopš Latvijas iestāšanās NATO, desmit gadu laikā aizsardzības budžets gan audzis no 133 miljoniem eiro līdz 370 miljoniem augstākajā punktā 2008.gadā, kad it kā sasniegti jau 1,6% no kopbudžeta. Patlaban tie ir 225 miljoni eiro jeb 0,91% no iekšzemes kopprodukta, atgādina raidījumā. Taču raidījums norāda, ka citādi procentu līkne izskatītos, ja izņemtu laukā izdevumus, kas aizsardzībai pievilkti "aiz matiem".
Piemēram, tilts pār Gauju Ādažos, kurā ieguldīti 3,7 miljoni eiro no Aizsardzības budžeta. Raidījums norāda, ka tam būtībā vienīgā saistība ar aizsardzības nozari ir tā, ka tilts ir pa ceļam uz Ādažu garnizonu. Simtiem tūkstoši tērēti Valsts prezidenta vizīšu nodrošināšanai, miljoni Satversmes aizsardzības birojam, izdevumi Latvijas Bankas apsardzei, robežsardzei – tās ir tikai dažas no pozīcijām, ko iekļāva aizsardzības budžetā, lai tas procentuāli izskatītos pēc iespējami lielāks.
Turpat vēl līdz 2008.gadam bija atrodami arī simtiem tūkstoši eiro pieminekļu atjaunošanai, radioteleskopa būvēšanai Ventspils augstskolā, atbalstīta Imanta Ziedoņa grāmatas izdošana un zem integrācijas NATO paslēpts pat atbalsts radiolugas "Karalis Nameitis" iestudēšanai.
Raidījums norāda, ka īpašas attiecības aizsardzības budžetam bija ar sportu. Ar politiķu gādību caur ministrijas kontiem pie sporta federācijām un privātiem sporta klubiem plūda dāsna naudas straume – līdz pat gandrīz pusmiljonam eiro vienam klubam gadā. Krīzes dēļ 2009.gadā šo finanšu straumi nogrieza un vairs neatjaunoja.
Paralēli tam Aizsardzības ministrija atbalstījusi 52 sporta būvju celšanu un atjaunošanu. Taču vietā, kur ikdienā ir visvairāk karavīru – Ādažu garnizonā, sporta zāle nav atjaunota, norāda raidījums.
Piecus gadus no aizsardzības budžeta visi iepriekšminētie izdevumi ir izņemti, vēsta raidījums. Patlaban bez Aizsardzības ministrijas un tās iestāžu, un Nacionālo bruņoto spēku budžeta, pozīcijā no kuras rēķina procentuālo ieguldījumu kopējā drošībā, ir vien kiberdrošības aģentūra "CERT.LV", kā arī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Jaunsardze un izdevumi Valsts prezidenta sargāšanai, bet ne vairs komandējumu un citu tēriņu apmaksa.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers (RP) raidījumā tagad nepieļauj, ka aizsardzības budžeta nepalielināšana varētu nenotikt."Tā apņemšanās ir skaidra. Un draudu līmenis pasaulē ir pietiekami augsts, lai šeit nevaldītu populisms,'" sacīja Zatlers.
"Vislielākais ļaunums aizsardzības budžetam būs tad, ja runās par algu pielikumiem, un karavīri paliks ārpus tā visa," uzskata NBS komandieris, ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
