Ilgus gadus augošais aizsardzības budžets bijusi izlikšanās un patiesībā augstākais punkts – 1,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas tika sasniegts 2008.gadā, tika panākts, iekļaujot miljoniem eiro lielus izdevumus, kuri būtībā ar aizsardzības nozari nebija tieši saistīti, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de Facto" .
Kopš Latvijas iestāšanās NATO, desmit gadu laikā aizsardzības budžets gan audzis no 133 miljoniem eiro līdz 370 miljoniem augstākajā punktā 2008.gadā, kad it kā sasniegti jau 1,6% no kopbudžeta. Patlaban tie ir 225 miljoni eiro jeb 0,91% no iekšzemes kopprodukta, atgādina raidījumā. Taču raidījums norāda, ka citādi procentu līkne izskatītos, ja izņemtu laukā izdevumus, kas aizsardzībai pievilkti "aiz matiem".
Piemēram, tilts pār Gauju Ādažos, kurā ieguldīti 3,7 miljoni eiro no Aizsardzības budžeta. Raidījums norāda, ka tam būtībā vienīgā saistība ar aizsardzības nozari ir tā, ka tilts ir pa ceļam uz Ādažu garnizonu. Simtiem tūkstoši tērēti Valsts prezidenta vizīšu nodrošināšanai, miljoni Satversmes aizsardzības birojam, izdevumi Latvijas Bankas apsardzei, robežsardzei – tās ir tikai dažas no pozīcijām, ko iekļāva aizsardzības budžetā, lai tas procentuāli izskatītos pēc iespējami lielāks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
