Rasmusens Latvijas radio intervijā sacīja, ka NATO Vašingtonas piektais pants, protams, attiecās arī uz Baltijas valstīm. Un, pat ja Krievija negaidīti - divu vai trīs dienu laikā - sāktu uzbrukumu, NATO tāpat spētu nosargāt Latviju, Lietuvu un Igauniju.
Rasmusens gan norādīja uz Latvijas un Lietuvas nespēju nodrošināt aizsardzībai 2% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP), izsakot cerību, ka nauda aizsardzībai tomēr tiks atrasta.
Tāpat Rasmusens intervijā minēja: "Krievijas agresija Krimā pasaulei atgādina, ka mums aizvien jāpaaugstina drošības spējas." Rasmusens arī atzina, ka Eiropa savas drošības nodrošināšanā ir atkarīga no sadarbības ar ASV.
Jau vēstīts, ka Rasmusenam izraudzīts arī amata pienākumu turpinātājs. Bijušais Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs 28.martā apstiprināts par jauno NATO ģenerālsekretāru. Stoltenbergs uzņemsies ģenerālsekretāra pienākumus no 2014.gada 1.oktobra, kad beigsies Rasmusena termiņš pēc piecu gadu un divu mēnešu atrašanās alianses vadībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
