"Tagad varbūt redzamākais ir "spaisa" lietošana - tas ir parādījies vairāk, kopš policija tam pievērš pastiprinātu uzmanību, bet Rīgas sociālā sistēma saskaras ar sekām. Policijai viņus nav kur likt. Viņus Gaujas ielā netur un ved uz krīzes centru. Šos pusaudžus sākotnēji nedrīkst likt kopā ar citiem, jo viņi negatīvi iespaido citus bērnus gan ilgstošās aprūpes iestādēs, gan audžuģimenēs, gan krīzes centros, tāpēc šai mērķa grupai jāpievērš īpaša uzmanība," stāstīja Moors.
Visbiežāk iemesli, kāpēc bērni nonāk krīzes centrā, ir vardarbība un konfliktsituācijas ģimenē, vecāku uzturēšanās sabiedriskās vietās alkohola vai psihotropo vielu reibumā. Tomēr pēdējā laikā attīstās jauna tendence, ka krīzes centros tiek ievietoti pusaudža vecuma bērni, kuriem ir smagas uzvedības problēmas - klaiņošana, likumpārkāpumi, psihoaktīvo vielu lietošanas pieredze un skolas kavējumi.
Krīzes centrs ir sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā tiek sniegta īslaicīga sociāla, psiholoģiska un cita veida palīdzība krīzes situācijā nonākušām personām. Krīzes centra pakalpojumu saņēmēju skaits Rīgā pērn palielinājies par 12% - ja 2012.gadā šo pakalpojumu saņēma 701 persona, 2013.gadā palīdzību meklējušas 784 personas. Pretēji iepriekšējos gados novērotajam, 2013.gadā klientu skaits vasaras mēnešos nesamazinājās.
"Ja nenodrošina krīzes centra pakalpojumu, visdrīzāk tas ir ātrais ceļš uz bērna izņemšanu no ģimenes, jo krīzes centam jābūt kā starpposmam, kur darbinieki sniedz gan psiholoģisku atbalstu, gan palīdz meklēt dzīvesvietu, gan nodrošina pakalpojumus, ja bijusi vardarbība, utt. Krīzes centriem nav citu alternatīvu," norādīja Moors.
2013.gadā Rīgas pašvaldībā īslaicīgu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu krīzes situācijā nonākušiem bērniem vecumā no diviem līdz 18 gadiem, sievietēm ar nepilngadīgiem bērniem, sievietēm un viņu ģimenēm, tajā skaitā tēviem ar nepilngadīgiem bērniem, nodrošināja viens Rīgas pašvaldības krīzes centrs, kurā ir 60 vietas, un divas līgumorganizācijas, kurās pieejamas kopumā 52 vietas. Krīzes centra līgumorganizāciju pakalpojumu finansēšanai 2013.gadā izlietoti gandrīz 339 000 eiro, taču jāņem vērā, ka pēdējo divu gadu laikā pakalpojuma saņēmēju skaits turpina pieaugt.
Viena no galvenajām krīzes centra pakalpojuma saņēmēju mērķa grupām ir nepilnas ģimenes ar bērniem, galvenokārt sievietes ar bērniem. Analizējot 2013.gada statistikas datus par krīzes centra pakalpojuma pieprasījuma iemesliem, secināts, ka galvenās ģimeņu sociālās problēmas, iestājoties krīzes centrā, ir dzīvesvietas problēma, konflikti un vardarbība ģimenē, materiālo līdzekļu trūkums.
Krīzes centru sociālie darbinieki konstatējuši, ka 70% gadījumu kā galvenā problēma, ko sākotnēji norāda ģimenes ar bērniem, kuras meklē palīdzību krīzes centros, ir mājokļa nodrošināšanas grūtības, taču, izvērtējot ģimenes funkcionēšanas spējas, nereti iemesls ar mājokļa jautājumu saistītajām problēmām ir sociālo prasmju trūkums. Krīzes centrā ģimenei tiek sniegts psiholoģiskais atbalsts, stiprinātas un attīstītas ģimenes sociālās prasmes, un īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums nodrošina krīzes centra sniegtā atbalsta pakalpojuma pēctecību.
Ģimenēm, kurām galvenā problēma ir mājoklis, kopš 2013.gada aprīļa tiek nodrošināts jauns pakalpojums - īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums. Šī pakalpojuma mērķis ir sniegt īslaicīgu mājvietu, lai ģimene varētu koncentrēties mājokļa atrisināšanas jautājumam, kas ir svarīgs priekšnosacījums ģimenes sociālajai funkcionēšanai. Pērn šo iespēju izmantojušas 137 personas, no pašvaldības budžeta šim nolūkam izlietoti aptuveni 26 000 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
