Baltijas valstīs emigrācija ir kļuvusi par normu, domā pētnieks  (20)

Tāpat dažādi avoti apstiprina tēzi, ka Latvija un Lietuva arī patlaban starp Eiropas Savienības (ES) jaunajām dalībvalstīm ir "ES mobilāko valstu" trijniekā. Emigrācijas apmēri Baltijas valstīs apdraud demogrāfiju, sociālo garantiju sistēmu ilgtspēju un ekonomisko attīstību. Demogrāfijas problēmas visizteiktākās ir Latvijā, pauda pētnieks.

Savukārt zinātniece Andželika Zaiceva-Razzolini konferencē prezentēja statistiku par migrantiem. Dati liecina, ka vairums no emigrantiem ir vidēji kvalificēts darbaspēks, taču bieži sastopami ar mazkvalificēti darbinieki. Savukārt migranti no jaunajām dalībvalstīm, izņemot Rumāniju un Bulgāriju, ir izglītotāki nekā vietējie, kā arī tiem ir ļoti augsts nodarbinātības līmenis, arī augstāks nekā vietējiem iedzīvotājiem. Taču tiem maksā mazāk nekā vietējiem, ka arī tie veic mazkvalificētu darbu.

Savukārt jaunākie pētījumi par repatriantiem Baltijas valstīs liecina, ka Latvijā liela daļa migrantu nestrādā, taču tas ne vienmēr skaidrojams ar vāju darba tirgu - bieži vien šie cilvēki var atļauties ilgāk meklēt darbu. Lietuvā novērojumi liecina, ka darba pieredze ārzemēs ir derīga tiem, kuri strādāja atbilstoši kvalifikācijai. Atgriežoties tie pelna vairāk, kā arī mācības ārzemēs visbiežāk garantē lielākus ienākumus. Tomēr repatriantiem piemīt tendence pēc laika atkal emigrēt, piebilda Zaiceva-Razzolini.

Pētniece norādīja, ka pašlaik ir bijuši divi migrācijas viļņi - viens pēc ES paplašināšanās, otrs krīzes laikā. Baltijas valstīs, Rumānijā un Bulgārijā ir lielākais migrantu skaits, tāpēc šīs dalībvalstis var saskarties ar darbaspēka un prasmju trūkumu, zemu demogrāfijas līmeni un fiskālo spiedienu.

Konferences mērķis bija iepazīstināt Latvijas pētniekus, studentus, ārvalstu diplomātus un sabiedrību ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) izdevumu par emigrāciju Baltijā un Austrumeiropā, kas ir publiskots 2013.gada decembrī un pieejams arī ESAO mājaslapā. Publikācija piedāvā pārskatu par aktuālajiem emigrācijas procesiem Baltijas un Austrumeiropas valstīs, ietverot informāciju par emigrējušajiem tautiešiem, viņu tendencēm atgriezties savā izcelsmes zemē vai palikt ārzemēs, kā arī par emigrācijas ietekmi uz izcelsmes valsts ekonomiku. Publikācijā ietverti politikas instrumenti, ko īsteno ESAO dalībvalstis un citas valstis, lai sadarbotos ar diasporu.