Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu uzsākt lietvedību administratīvo pārkāpumu lietā par iespējamajiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumiem "Pirmais Baltijas Kanāls" (PBK) raidījuma "Laiks" sižetos par notikumiem Ukrainā, portālu "Delfi" informēja padomē.
Lieta sākta par iespējamiem pārkāpumiem „Pirmais Baltijas Kanāls" programmā PBK raidījumā „Laiks" sižetos par notikumiem Ukrainā laika posmā no šā gada 25. februāra līdz 4. martam.
Administratīvo pārkāpumu lieta uzsākta, balstoties uz NEPLP Monitoringa centra ziņojumu par PBK ziņu raidījumu atbilstību likuma prasībām, kas nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) noteikta administratīvā atbildība par programmu veidošanas noteikumu pārkāpumiem.
Konstatējot pazīmes, kuras norāda uz iespējamo administratīvo pārkāpumu, NEPLP pieņem lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā. Turpmākā lietvedība notiks APK paredzētajā kārtībā.
Savukārt PBK norāda, ka NEPLP cīņa pret PBK patiesībā liecina par cīņu pret vērtībām, kas liktas Eiropas Savienības mediju politikas pamatos - informācijas brīvību, viedokļu dažādību un mediju daudzveidību.
NEPLP ar saviem nemitīgajiem centieniem aizliegt vai ierobežot savas valsts iedzīvotājiem pieeju no Krievijas raidošo mediju saturam demonstrē tipisku padomiskās domāšanas stilu un rīcību un pēc būtības cenšas darboties kā politiskais cenzors.
Ja NEPLP locekļu mērķis ir sekmēt Latvijas pārtapšanu par viedokļu vienveidības un uzskatu nabadzības valsti, tad ar savu uzdevumu viņi tiek galā sekmīgi. Tikai atvērts paliek jautājums: vai tas daudz atšķiras no padomju totalitārisma metodēm, teikts PBK paziņojumā.
Tā vietā, lai "sargātu" valsts iedzīvotājus no kādas "nevēlamas informācijas", daudz mērķtiecīgāk būtu respektēt cilvēku tiesības iegūt to no dažādiem avotiem, kritiski izvērtēt un analizēt. Tikai tādā veida rīcība informācijas patērētājiem var sniegt iespējami pilnīgu notikumu kopainu gan par to, kas notiek Latvijā, gan mūsu kaimiņvalstīs, gan citur pasaulē, uzskata PBK.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
