Saeima, 2. lasījumā skatot likumu "Par bijušās Valsts drošības komisijas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", ceturtdien atbalstīja likuma papildināšanu ar normu, kas paredz līdz 2017. gada 31. maijam pabeigt šo dokumentu zinātnisko izpēti un pēc tam to saturu darīt publiski pieejamu.
Skatot likuma grozījumus 2. lasījumā, parlamenta vairākums noraidīja vairākus deputātu Ingas Bites, Ingas Vanagas un Dāvja Stalta priekšlikumus, kas būtībā paredzēja Latvijā īstenot bijušo VDK aģentu lustrācijas procesu, dodot viņiem iespēju līdz nākamā gada beigām labprātīgi atzīt savu sadarbību ar tā dēvēto čeku.
Atbalstu neguva arī "Saskaņas centra" deputāta Andreja Elksniņa ierosinājumu Latvijā atstātos VDK dokumentus iznīcināt.
Likuma grozījumos, ko Saeimai vēl būs jāskata galīgajā lasījumā, arī plānots noteikt, ka valdībai reizi piecos gados jāizvērtē bijušajiem VDK darbiniekiem un informatoriem noteikto ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību.
Jau ziņots, ka šā gada 3. jūnijā beidzas patlaban likumā noteiktais noilguma termiņš personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanai.
Janvāra nogalē parlaments konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredzēja personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas termiņu pagarināt par trīsdesmit gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
