Pasaules Banka (PB) izdarījusi pirmos secinājumus par situāciju Latvijas augstākās izglītības finansēšanā, uzsverot ievērojamu līdzekļu iztrūkumu, problēmas, ko rada decentralizēta kredītu sistēma un ievērojamā paļaušanās uz Eiropas Savienības (ES) fondiem, kas nevar būt ilgtermiņa risinājums stabilam pētniecības finansējumam, aģentūru LETA informēja Valsts izglītības attīstības aģentūras komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas pārstāve Linda Kapustinska.
PB bankas ziņojumā secināts, ka Latvijas finansēšanas modeļa stiprā puse ir universitātēm dotā ievērojamā finanšu autonomija, kas ļauj dažādot resursus. Finansējuma modelis, kura pamatā ir studiju vietas, nodrošina nozarei zināmu stabilitāti un ļauj īstenot nozares līmeņa plānošanu ar virzību uz darba tirgus vajadzībām. Turklāt Latvijā ir liels skaits studentu, kas maksā pilnu studiju maksu, un ievērojamu pētniecības finansējuma daļu sedz ES fondi.
Tomēr sistēmā ir ievērojams līdzekļu iztrūkums ne tikai salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, bet, kas ir svarīgi, arī attiecībā pret valdības uzstādījumiem mērķiem un likumīgi noteiktiem katras studiju vietas mērķiem. Latvijas augstākās izglītības sistēmai gadiem ir bijis nepietiekams finansējums. Kopējie finansēšanas līmeņi ir ļoti zemi, taču augstākajai izglītībai piešķirto valsts līdzekļu ziņā Latvijas rādītāji ir zemākie salīdzinājumā ar Eiropas valstīm, tam atvēlot 0,8% no IKP salīdzinājumā ar 1,27% Lietuvā, 1,23% Igaunijā un ES vidējo rādītāju 1,26%. Eksperti norāda, ka finansējuma trūkums ir jāņem vērā, aplūkojot Latvijas esošās finansēšanas sistēmas stiprās un vājās puses.
Salīdzinājumā ar pārējām Eiropas valstīm Latvija uzrāda augstus rezultātus finanšu autonomijas ziņā. Saskaņā ar Eiropas Universitāšu asociācijas "Universitātes autonomijas rādītāju" tā ierindojas ceturtajā vietā starp 28 Eiropas augstākās izglītības sistēmām. Nodrošinot augstāku iestāžu autonomijas līmeni, bieži vien tiek sagaidīts, ka uzlabosies augstākās izglītības iestāžu sniegums un augstākās izglītības sistēma kopumā.
Tiek uzskatīts, ka, jo autonomākas ir augstākās izglītības iestādes, jo labāk tās ir sagatavotas gūt papildu ienākumus, izmantojot līdzekļu piesaistīšanas vai efektivitātes pasākumus, brīvi orientējot savu stratēģiju uz pieejamajiem līdzekļiem, potenciāli koncentrējoties uz specifiskajām pētniecības stiprajām pusēm vai mainot līdzsvaru starp izglītību un pētniecību. Pamatojoties uz šo pieņēmumu, valsts iestādes vairākās Eiropas valstīs ir piešķīrušas vairāk brīvības augstākās izglītības iestādēm to resursu pārvaldīšanai un jaunu, ienākumus radošu politiku izstrādei.
Pētījuma eksperti secinājuši, ka esošais valsts finansējuma modelis Latvijā ir galvenokārt uz ieguldījumiem vērsts "viena balsta" modelis, kas kopumā nerada līdzsvaru starp stabilitāti, sniegumu un orientēšanos uz inovācijām. Tas arī vājina saikni starp valsts finansējumu un nacionālajām un institucionālajām stratēģijām. Turklāt sistēma ievērojami paļaujas uz ES fondiem, jo īpaši pētniecības un attīstības jomā, kas nevar būt ilgtermiņa risinājums stabilam pētniecības finansējumam, vienlaikus arī nozaru un privāto avotu finansējums ir nepietiekami attīstīts.
"Kamēr valsts finansējums principā tiek piešķirts, balstoties uz studiju vietām, tas ir, izglītības vajadzībām, tas "de-facto" ir gandrīz vienīgais valsts finansējuma instruments, un tādējādi tam ir jāapmierina daudz universitāšu konkurējošo vajadzību. Nelielie uz sniegumu vērstie elementi, piemēram, niecīgi uz konkurences pamata piešķirti pētniecības līdzekļi, balstās uz kritērijiem, kas nav saprotami ieinteresētajām pusēm, un tādējādi nepanāk vēlamo efektu. Studiju vietu izmaksu pamatojums likumdošanā ir novecojis, turklāt universitātes saņem tikai 80 procentus no noteiktajām minimālajām izmaksām," secināts pētījumā.
Eksperti uzsver, ka diskusija par Latvijas pašreizējās augstākās izglītības finansēšanas sistēmas stiprajām un vājajām pusēm ir jāvirza, vadoties pēc labu finansēšanas modeļu kritērijiem, kas izriet no Eiropas tendencēm un starptautiskās prakses. Šie kritēriji ir stratēģiskā orientācija, stimulu orientācija, ilgtspēja, atbilstība likumdošanai, autonomija un brīvība, praktiskā iespējamība.
Pasaules Bankas iesniegtais ziņojums ir pirmais no trīs pārskatu sērijas, kuru laika posmā no 2013.gada decembra līdz 2014.gada septembrim gatavo PB Latvijas augstākās izglītības finansēšanas ekspertu komanda. Tas izgaismo Latvijas finansēšanas sistēmas stiprās un vājās puses no Eiropas attīstības viedokļa, salīdzinot ar labu finansēšanas modeļu vispārīgajiem kritērijiem.
Otrajā ziņojumā, kas tiks iesniegts aprīļa beigās, uzmanība tiks koncentrēta uz pašreizējo Latvijas augstākās izglītības finansēšanas mehānismu atbilstību skaidri paustajām valdības stratēģiskajām prioritātēm, savukārt trešajā ziņojumā, kas būs pieejams rudenī, - sniegti priekšlikumi nākotnes augstākās izglītības finansēšanas modelim Latvijā.
"Augstākā izglītība nenoliedzami ir nozīmīgs tautsaimniecības konkurētspējas dzinējspēks, kuram ir arvien pieaugoša nozīme valstu nacionālās politikas dienaskārtībā. Izglītības sistēmas saskaras arī ar nopietniem izaicinājumiem, uzturot kvalitāti un atbilstību, kā arī paaugstinot efektivitāti un nodrošinot objektivitāti augstākās izglītības jomā. Rezultātā vairākās Eiropas valstīs izstrādā jaunus augstākās izglītības finansēšanas modeļus kā politikas atbildes uz šiem izaicinājumiem," uzsvērts PB pētījumā.
Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA), kas trīspusējā sadarbībā nodrošina šī pētījuma administrēšanu, direktore Dita Traidās atklāj, ka "lai arī Latvija pārskatītu savus finansēšanas risinājumus, uzsākts šis pētījums, kurā eksperti arī modelēs finansēšanas alternatīvas, jo mums gandrīz vienīgais valsts finansējuma instruments augstskolām ir tas, kas tiek piešķirts, balstoties uz studiju vietām, tas ir, izglītības vajadzībām. Turklāt studiju finansēšanas mehānismā praktiski nav sniegumu veicinošu elementu, kas ļautu augstskolām pretendēt uz papildu finansējumu, balstoties uz rezultatīvajiem rādītājiem".