shutterstock_152523611
Foto: Shutterstock
Klāt pavasaris. Tam kā neatņemama sērga līdzi nāk arī kūlas dedzinātāju atmošanās no ziemas miega. Skumji, bet šādu indivīdu parādīšanās pavasarī ir tāda pati nenovēršama aksioma kā tas, ka katru gadu Ziemassvētki būs decembrī, Līgosvētki jūnijā vai Lieldienas pavasarī. Ik gadu kūlas ugunsgrēku nodarītais posts tiek uzskaitīts dažādos drūmos statistikas datos, tādā veidā atkal atgādinot iedzīvotājiem par uguns nodarīto postu. Tomēr nekas nemainās...

Problēma ir tajā, ka cilvēki reti aizdomājas par savas rīcības sekām. Kūlas dedzināšanas apkarošanā tikai retais kā argumentu min dabas daudzveidības saglabāšanu. Kūlas dedzināšana dabai atņem tās bioloģisko daudzveidību, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un mazos dzīvniekus, un putnu ligzdas. Cieš augi, dzīvnieki un Latvijas zaļā rota – meži.

Savā ziņā šeit izpaužas cilvēka egoisms – šobrīd meži ir, putni čivina, tātad viss ir kārtībā. Bet vai kāds aizdomājas par to, kas sagaidīs nākamās paaudzes? Lika pagaidīt! Labāk ietaupīt pāris eiro, dedzinot kūlu, nevis rudenī nopļaut zāli vai elementāri savest kārtībā savu īpašumu. Tātad, ja dabas saglabāšana piromāniem nešķiet kā pietiekams arguments, tad, iespējams, cilvēku izglītošanas nolūkos, vajadzētu spiest uz viņu dziļākajām jūtām (lasi: maciņu).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!