27.martā ANO Cilvēktiesību komiteja publiskotajās rekomendācijās vērsa uzmanību uz nepilsoņu statusu un valodu minoritātēm Latvijā, aicinot Latviju veicināt nepilsoņu integrāciju sabiedrībā. Gatavojot rekomendāciju, ANO ņēmis vērā Latvijas nevalstisko organizāciju (NVO) gatavotus ēnu jeb oficiālajam viedoklim alternatīvus ziņojumus. Viena no Latvijas NVO, kas gatavojusi šādu ziņojumu, ir "Latvijas Cilvēktiesību komiteja".
SAB vērš uzmanību, ka "Latvijas Cilvēktiesību komiteja" vairākkārt savas darbības nodrošināšanai ir saņēmusi finansējumu no Krievijas institūcijām. Šāda finansējuma saņemšanu apstiprina arī organizācijas Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtie gada pārskati, kur redzams, ka finansējumu piešķīris "Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds."
"Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds" ir dibināts 2011. gadā pēc Krievijas Ārlietu ministrijas un federālās aģentūras "Rossatrudņičestvo" iniciatīvas.
Kopš 2013. gada tas Latvijas virzienā strādā īpaši aktīvi. Fonda formālais uzdevums ir sniegt informatīvo, organizatorisko, juridisko un finansiālo atbalstu ārpus Krievijas dzīvojošiem tautiešiem. Fonda darbības būtība ir maksāt Latvijas organizācijām un to aktīvistiem, lai tie veidotu maldinošu pierādījumu bāzi, ka Latvijā tiek ierobežotas etnisko minoritāšu tiesības un ir nepieciešama cīņa par šīm tiesībām.
Organizāciju uzdevums ir aktualizēt šos jautājumu starptautiski. Krievija savukārt atsaucas uz starptautisko organizāciju atzinumiem, kas veidoti pēc pašas Krievijas pasūtījumu. Arī pašreiz Krievijas Krievijas Ārlietu ministrija ir izplatījusi Latvijai kritisku paziņojumu, atsaucoties uz ANO 27. martā publiskoto rekomendāciju.
Par fonda sadarbību ar Latvijas organizācijām liecina arī publiski pieejamas ziņas. "Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fonda" mājaslapā un "Lursoft" datu bāzē pieejama informācija, ka līdztekus "Latvijas Cilvēktiesību komitejai" fonda atbalstu saņēmusi biedrība "Juridiskā palīdzība un aizsardzība," "Nepilsoņu kongresa" aktīvistes Elizabetes Krivcovas vadītā biedrība "Tiesību institūts "Conscentia"", Viktora Guščina vadītais "Baltijas vēsturisko un sociāli politisko pētījumu centrs", Aleksandra Gapoņenko vadītais "Eiropas pētījumu institūts" un citas Latvijas organizācijas.