Akromegālija nav lipīga slimība. Tā ir hroniska un progresējoša slimība, kurai raksturīga pastiprināta augšanas hormona veidošanās, kas izraisa neproporcionālu skeleta, iekšējo orgānu un audu augšanu, kā arī citus vielmaiņas traucējumus, skaidro speciālisti.
Latvijā vajadzētu būt 140 līdz 300 akromegālijas slimnieku, tomēr šobrīd uzskaitē ir vien 80 līdz 100 pacienti, norāda LOKMSA prezidents endokrinologs Ingvars Rasa.
Lai atklātu pēc iespējas vairāk šīs retās slimības pacientu, LOKSMA šogad turpinās rīkot izglītojošus pasākumus ģimenes ārstiem un iedzīvotājiem, skaidrojot slimības simptomus un apmācot diagnostikā. Kopš 2012.gada šādas aktivitātes īstenotas Rīgā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Gulbenē, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un citur. Organizācijas pārstāvji uzskata, ka tieši to rezultātā ir pieaudzis gan pacientu skaits, kuri vērsušies pie ģimenes ārstiem ar aizdomām par reto slimību, gan pacientu skaits ar diagnosticētu akromegāliju.
LOKMSA prezidents uzsver, ka atšķirībā no vairuma reto slimību akromegāliju, savlaicīgi atpazīstot un ārstējot, var apturēt, tā uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti. Turklāt vieni no pirmajiem, kuriem būtu jāatpazīst akromegālijas simptomi, ir ģimenes ārsti.
Akromegālija attīstās lēni, vairākus gadu desmitus, un dažkārt ir grūti slimībai raksturīgās izmaiņas cilvēka izskatā saistīt ar akromegāliju, skaidro endokrinoloģe Inga Balcere. Bieži tiek ārstēts paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, locītavu deformācijas vai vairogdziedzera mezgli, viņa stāsta.
Pirmie akromegālijas simptomi ir izmaiņas sejā, piemēram, akcentētas lūpas, uzacu pauguri, uz priekšu izvirzīts apakšžoklis, deguna un ausu palielināšanās, parādās retākas atstarpes starp zobiem, āda kļūst biezāka, balss rupjāka. Nereti simptomi ir arī menstruālā cikla traucējumi, sāpes locītavās vai pastiprināta svīšana.
Slimība būtiski ietekmē pacientu dzīves kvalitāti, uzsver speciālisti. Piemēram, 70% akromegālijas pacientu attīstās miega apnojas sindroms un krākšana, pēc 55 gadu vecuma šiem cilvēkiem ir lielāks kolorektālā audzēja risks, 80% neārstētu akromegālijas pacientu mirst no asinsrites sistēmas slimībām, nesasniedzot pat 60 gadu vecumu.