Lai gan Latvijas izaugsmes tempi ir labi un makroekonomiskā situācija arī ir laba, atsevišķu reformu īstenošanas tempi nav apmierinoši, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) atzina Eiropas komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pēcprogrammas uzraudzības misijas vadītājs Kristians Veize.
"Makroekonomika Latvijā ir laba, un esam priecīgi, ka Latvija pirmo pārskaitījumu ir veikusi noteiktajos termiņos. Latvijā ir vērojama attīstība, taču mēs gribētu redzēt vēl lielāku attīstību atsevišķās jomās," sacīja Veize. Vienlaikus gan viņš atzina, ka misiju bažīgu dara atsevišķu reformu īstenošanas tempi. Kā piemērus viņš minēja reformas augstākajā izglītībā, maksātnespējas procesa likumdošanā un valsts pārvaldē.
Veize uzsvēra, ka saistībā ar augstāko izglītību ir svarīgi, lai augstskolu akreditāciju veiktu starptautiski atzīta aģentūra. Runājot par reformām valsts pārvaldē, būtu jāpanāk, lai atalgojums augsti kvalificētiem speciālistiem tiktu paaugstināts. Lai gan likumsakarīgi, ka ekonomiskās krīzes laikā atalgojums valsts pārvaldē nodarbinātajiem tika samazināts, tagad ir ļoti svarīgi, lai atalgojums tiek paaugstināts konkurētspējīgā līmenī.
Straujuma pastāstīja, ka saistībā ar reformām valsts pārvaldē misijas dalībnieki ir informēti par nepieciešamību atalgojumu augsti kvalificētiem speciālistiem noteikt vismaz 80% apmērā no līdzīgu pienākumu amata privātajā sektorā.
Viņa arī informējusi par elektroenerģijas jautājumiem, proti, par elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanu - misijas dalībniekiem izskaidrots, kāpēc tomēr ir atlikta elektroenerģijas tirgus atvēršana uz nākamā gada 1.janvāri.
Tikšanās laikā arī pārrunātas Latvijas sekmes, ieviešot eiro. Lai gan panākumi novērtēti atzinīgi, Veize uzsvēra, ka pie tā nedrīkst apstāties un līdz ar eiro ieviešanu Latvijai ir jāgarantē, ka tās īstenotās strukturālās reformas veicina valsts konkurētspēju.
Kā ziņots, šodien noslēdzas EK un ECB pēcprogrammas uzraudzības vizīte Latvijā. Vizītes laikā tika vērtēta Latvijas finanšu un ekonomiskā situācija. Misijas viens no svarīgākajiem mērķiem ir izvērtēt Latvijas spēju atmaksāt tai piešķirto aizdevumu ekonomiskās krīzes laikā, kā arī izvērtēt potenciālos riskus aizdevuma atmaksai.
Pēcprogrammas aizdevuma misijas norisinās divas reizes gadā līdz brīdim, kad Latvija būs atmaksājusi 70% no Eiropas Komisijas aizdevuma.
Šogad martā Latvija atmaksāja daļu no ekonomiskās krīzes laikā Latvijai izsniegtā starptautiskā aizdevuma. Eiropas Komisijai tika pārskaitīts viens miljards eiro. Pēc marta maksājuma veikšanas nākamā starptautiskā aizņēmuma programmas daļa Latvijai būs jāatmaksā 2015.gadā, kad Eiropas Komisijai būs jāatmaksā 1,2 miljardi eiro, bet Pasaules Bankai - 60,05 miljoni eiro. Eiropas Komisijai starptautiskā aizņēmuma daļas jāatmaksā arī 2019.gadā - 500 miljoni eiro un 2025.gadā - 200,06 miljoni eiro. Savukārt Pasaules Bankai parāda atmaksa jāveic līdz 2020.gadam. 2016., 2017., 2018. un 2019.gadā jāatmaksā 80 miljoni eiro katru gadu, bet pēdējais maksājums Pasaules Bankai jāveic 2020.gadā, kad jāsamaksā 20,06 miljoni eiro.
Starptautiskā aizdevuma programmas apjoms Latvijai tika plānots 7,5 miljardu eiro apmērā. Tomēr valsts ekonomiskā un finanšu situācija stabilizējās un uzlabojās, tādējādi Latvija neizmantoja pilnā apmērā aizdevuma pieejamo finansējumu. Latvija izmantoja 4,4 miljardus eiro. Latvija jau 2012.gada septembrī pirms termiņa atmaksāja SVF aizņēmuma daļu 1,1 miljarda eiro apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
