LTV: audioieraksts apliecina politiķu negribēšanu laikus ierobežot 'spaisa' izplatību  (47)

2008. gadā bija reģistrēti 648 jauni narkotiku lietotāji. Vidēji - divi dienā. Viņu skaits strauji palielinājās, jo atkarību sākumā remdēja tieši ar brīvi pieejamajām un lētajām narkotikām. Vienlaikus ar Lietuvas varasiestādēm arī Latvijā apzināja jauno psihoaktīvo vielu izplatību. Iekšlietu ministrijas gaiteņos, kā norāda LTV, nolēma paātrināt procedūru, kurā jālemj par narkotisko vielu apmēriem, pēc kuriem tālāk var piemērot attiecīgu kriminālsodu. Tas šķita būtiski, lai birokrātijas dēļ izplatītāji neizspruktu sveikā. Tam būtu bijis jānotiek vienlaikus ar konkrēto vielu aizliegšanu.

Ja atbildīgais būtu bijis Ministru kabinets, tad tas aizņemtu vien mēnesi. Taču vispirms bija jāpanāk vienošanās ar Saeimas deputātiem, ka šo tehnisko darbu viņi vairs neveic, norāda raidījums.

"de facto" rīcībā nonācis slepens audioieraksts no Saeimas Juridiskās komisijas sēdes 2011.gada 18.janvārī. Tajā dzirdams, ka jau tolaik Iekšlietu ministrijas pārstāvis Jānis Bekmanis izklāsta virkni argumentu, lai panāktu jauno narkotiku aizliegumu, piemēram: ,"Aizvien lielāku popularitāti īpaši jauniešu vidū guva, tā saucamās, sintētiskās narkotikas, kuras tiek izgudrotas un rodas ļoti ātri. Līdz ar to arī no varas puses jābūt ne tikai kvalitatīvai reakcijai, bet arī pietiekami ātrai. Katra kavēšanās diena rada aizvien jaunus un jaunus lietotājus. Tad visādiem līdzekļiem, tostarp arī ar šiem likuma grozījumiem, tas ir jānovērš."

Taču Saeimas Juridiskajā komisijā deputāti, šķiet, neaptvēra vai nevēlējās aptvert to, ka pāris gadu vēlāk šī problēma jau būs kļuvusi par sērgu. Rīkoties preventīvi nevēlējās, norāda "de facto".

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne ("Vienotība"), kā dzirdams ierakstā, tobrīd esot atrunājusies: "Lai varētu tādā veidā, ka nevis likumdevējs lemj par šīm lietām, bet mēs nododam šo kompetenci Ministru kabinetam, ir jābūt ārkārtīgi būtiskiem argumentiem, ļoti būtiskiem argumentiem. Es sapratu, ka Jūs galvenokārt miniet, ka te ir tie ātrumi un popularitāte šīm narkotikām, bet tas ir daudziem noziegumiem."

Savāukārt tā brīža Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Gundars Daudze (ZZS) sēdes laikā minējis: "Varbūt nepieņemam šodien galīgo lēmumu par atbalstīšanu vai noraidīšanu pirmajā lasījumā. Tiešām interesē, kāpēc pārējās Eiropas valstīs tas nav izpildvarai, ja nesakaita tās divas, par kurām mēs runājām. " Daudzi papildināja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedrs Valērijs Agēšins (SC): "Principā ir izskanējis tikai viens priekšlikums no Čepānes kundzes, no Daudzes kunga par to, ka mēs šo likumprojektu atliekam."

Čepāne šobrīd jau pieļautu zināmas atkāpes no pieņemtās kārtības, LTV intervijā norādot: "Ņemot vērā pašreizējo šādu te situāciju, iespējams, ka to varētu darīt, pat nedaudz pieļaujot atkāpes no tādas kārtības, kādai tai vajadzētu būt, ka sabiedrības interesēs varētu taisīt izņēmumus, ka to varētu darīt vai nu MK vai Veselības ministrija. Toreiz nebija tā izplatība un mēs katrā ziņā nebijām sapratuši šo te bīstamību."

Savukārt Agešins atzīt toreiz pieļauto deputātu kļūdu nevēlas: "Tagad ir sarežģīti spriest no pozīcijām, kā būtu, ja būtu, katrā gadījumā, es domāju, ka šajā 11. Saeimā mēs attiecīgus grozījumus varējām pieņemt ātrāk gan."

Arī veselības ministre Ingrīda Circene ("Vienotība"), iespējams, būtu ietaupījusi prāvus budžeta līdzekļus, ja pirms trīs gadiem notikušajā Saeimas sēdē balsotu ,"Par", analizē LTV. Circene: "Tad būtu ātrāk. Jā, jo tajā laikā es to redzēju vairāk kā no medicīnas viedokļa un parlamentāriešu skatu punkta, tagad man ir dota iespēja, ka es varu aktīvāk virzīt grozījumus."

Ja pirms trīs gadiem deputātai tomēr būtu pieņēmuši izmaiņas, tas, iespējams, novērstu situācijas, kurās pie kriminālatbildības saucamajām personām noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai nav pietiekama tiesiska pamata, vērtē raidījums.