Patlaban gudrona izsmelšana ir pārtraukta, bet to plānots atsāk no šā gada aprīļa.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (NA), kurš, saskaņā ar paša teikto, ir klātienē aplūkojis ar indīgo gudronu pildītos dīķus, valdības sēdē pieļāva, ka sanācijas darbu turpināšanai varētu būt nepieciešams papildu finansējums. Tomēr sanācijas darbus pārtraukt nevarot, jo indīgās vielas no gudrona dīķiem pa gruntsūdeņiem pamazām virzoties Gaujas virzienā.
VARAM lēš, ka kopumā dīķu sanācija izmaksās 29 miljonus eiro, no kuriem 20,30 miljonus eiro plānots ņemt no Eiropas reģionālās attīstības fonda. "Skonto būve", kas savulaik uzvarēja iepirkumā par sanācijas darbu nodrošināšanu, līdz šim par darbu saņēmusi 14, 775 miljonus eiro, tostarp vairāk nekā 5,7 miljoni eiro uzņēmumam samaksāti avansā.
Tomēr, kā "Delfi" jau vairākkārt ziņoja, pērnvasar "Skonto būve" paziņoja, ka tikai sanācijas darbu gaitā atklājies, ka Inčukalna gudrona dīķos esošās vielas sastāvs ir pat kaitīgāks nekā iepriekš prognozēts, tādēļ pilnīgai sanācijai nepieciešams papildu finansējums.
Pēc vairākus mēnešus ilgušām diskusijām, kuru laikā viens otru paspēja nomainīt jau trīs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri, pašreizējais ministrs Naudiņš marta beigās pavēstīja, ka gatavojas grozīt ar "Skonto būvi" noslēgto līgumu, lai gudrona dīķu sanācijai atvēlētu papildu finansējumu vairāk nekā 16 miljonu eiro apmērā.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), atsaucoties uz VARAM un tā piesaistīto konsultantu - Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas izveidotā tehniskā atbalsta instumenta JASPERS ekspertu slēdzienu, uzsver, ka nav iemesla šaubīties par izmaksu pieauguma pamatotību. Citviet Eiropā gūtā pieredze arī liecinot, ka šāda veida projektos 70% gadījumu notiek izmaksu sadārdzinājums.
Tikmēr sabiedrība par atklātību "Delna" jau vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar līgumu izmeklēt, vai darbībās ap gudrona dīķu sanācijas projektu nav saskatāms mēģinājums izkrāpt ES fondu līdzekļus.
"Delna" uzskata, ka, dodot Valsts vides dienestam atļauju sarunās ar "Skonto būvi" izmantot sarunu procedūru, Iepirkumu uzraudzības birojs nav iedziļinājies projekta pamatojošajā dokumentācijā un to izskatījis formāli. "Delnas" ieskatā, nav pamata uzskatīt, ka projektā nepastāv tādi iepriekš neparedzēti apstākļi, pamatojoties uz kuriem "Skonto būve" varēja pieprasīt papildu samaksu vairāk nekā 16 miljonu eiro apmērā, kā arī sanācijas projekta pabeigšanas termiņa pagarināšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!