Eiropas katoļu bīskapi norāda uz krīzi ES un aicina visus piedalīties EP vēlēšanās  (46)

Paziņojumā atzīmēts, ka ES šobrīd atrodas pagrieziena punktā. „Ekonomiskā krīze, kas aizsākās ar banku krīzi 2008. gadā, un valstu parādu slogs saasināja dalībvalstu attiecības, pārbaudei pakļāva savienības pamatprincipu - solidaritāti, un arvien pieaugošai nabadzībai pakļāva lielu skaitu cilvēku, tāpat sagrāva daudzu mūsu jauniešu nākotnes perspektīvas. Situācija ir dramatiska, daudziem tā ir pat traģiska," norāda bīskapi.

„Mēs, katoļu bīskapi, lūdzam, lai šajā smagajā situācijā Eiropas projekts netiek pakļauts riskam vai pilnībā atmests. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs visi - politiķi, deputātu kandidāti, visas iesaistītās puses - konstruktīvi piedalāmies Eiropas nākotnes veidošanā. Mēs zaudētu pārāk daudz, ja Eiropas projekts tā vienkārši „noskrietu no sliedēm," norādīts paziņojumā.

Tāpēc ir būtiski, lai visi Eiropas pilsoņi dotos pie vēlēšanu urnām un atdotu savas balsis, „balstoties uz informētas apziņas pamudinājumu," teikts Eiropas Kopienas bīskapu konferenču komisijas (COMECE) paziņojumā.

Bīskapi paziņojumā norāda, ka EP vēlēšanas notiks laikā no 22.-25.maijam, un vēlēšanu rezultāts noteiks ES likumdošanu nākamos piecus gadus, kā arī ievērojami ietekmēs tos, kuri turpmākajos gados būs savienības vadībā. Ir ļoti svarīgi, lai ES pilsoņi piedalītos demokrātiskajā procesā, vēlēšanu dienā, urnā iemetot arī savu biļetenu. Jo lielāka būs vēlētāju aktivitāte, jo stiprāks būs likumdevēja varas pamats.

Gatavošanās vēlēšanām sniedz iespēju visai Eiropas sabiedrībai diskutēt par svarīgākajiem sociālekonomiskajiem jautājumiem, kas nākamos gadus veidos ES.

Bīskapi norāda, ka viņu pienākums ir ES vēlētājam piedāvāt viņu skatījumu, kas palīdzētu katram formulēt pašam savu viedokli. „Mēs vēlamies izcelt svarīgākos jautājumus, tos izvērtējot katoļu sociālās mācības gaismā," teikts bīskapu konferences paziņojumā.

Lai arī bīskapi vispirms vēršas pie tiem ES pilsoņiem, kas ir katoļi, viņi cer, ka padomu labvēlīgi uzklausīs arī „visi labas gribas vīrieši un sievietes, kuriem rūp Eiropas projekts". Tāpat bīskapi pauž cerību, ka viņu balsi „sadzirdēs tie, kuri vēlas iegūt mandātu darbam Eiropas Parlamentā".  

Bīskapi norāda, ka nodot savu balsi vēlēšanās ir katra ES pilsoņa tiesības un pienākums. Daudzi miljoni jauniešu vēlēšanās piedalīsies pirmo reizi, daži joprojām būdami studiju procesā, citi darba tirgū, bet daudzi bezdarbnieka statusā. „Mēs mudinām mūsu jauniešus likt sevi sadzirdēt, iesaistoties politiskajās debatēs un, jo īpaši, piedaloties vēlēšanās," norāda bīskapi.

Tāpat viņi atzīmē, ka ir svarīgi, lai tie, kuri vēlēšanās balotējas pirmo reizi vai arī dara to atkārtoti, apzinās 2008. gada banku un ekonomiskās krīzes plašo kaitējumu, kā arī pauž pārliecību, ka tā dēvēto „Eiropas projektu" iedvesmojis „cēls redzējums par cilvēci". „Atsevišķiem pilsoņiem, kopienām un pat nācijvalstīm ir jāspēj atteikties no personīgām interesēm kopējā labuma vārdā. Pāvesta apustuliskais pamudinājums „Ecclesia in Europa", kuru 2003. gadā publicēja pāvests Jānis Pāvils II, pauda cerības vēsti, un tieši ciešu ticību labākai nākotnei Baznīca liek pretī Eiropas izaicinājumiem," norādīts bīskapu konferences paziņojumā.

Viņi atzīmē, ka mērenība ir viens no kristīgā garīguma dabiskajiem tikumiem. „Mērenības kultūrai ir jāveido sociālā tirgus ekonomika un vides politika. Mums ir jāiemācās dzīvot ar „mazāk", tai pat laikā jārūpējas, lai tiem, kas atrodas patiesā nabadzībā, pienāktos taisnīgāka daļa," teikts paziņojumā.

Bīskapu konferences pārstāvji paziņojumā norāda, ka ir svarīgi, lai arvien pieaugošā virzība uz ES iekšējo vienotību neiznīcina subsidiaritātes principu, kas ir ES unikālās nācijvalstu saimes stūrakmens, kā arī lai netiek kompromitētas senās tradīcijas, kas pastāv tik daudzās dalībvalstīs.

ES stūrakmens ir arī solidaritāte. Tai būtu jāvirza politika visos ES līmeņos, starp tautām, reģioniem un iedzīvotāju grupām, jo jāveido citādāka Eiropa, kuras centrā ir solidaritāte, kā arī ir būtiski atcerēties, ka visu sociālekonomiskās politikas jomu pamatā ir redzējums par cilvēku - tas ir redzējums, kas izriet no cieņas pret cilvēku. „Cilvēka dzīve ir jāaizsargā no tā ieņemšanas brīža līdz dabīgai nāvei. Arī ģimenei kā sabiedrības pamatšūnai ir jāsaņem tai nepieciešamā aizsardzība," norāda Eiropas katoļu bīskapi.

Tāpat tiek atzīmēts, ka Eiropa ir „kontinents kustībā, un migrācija - iekšējā un no ārpuses - ietekmē katra indivīda dzīvi un sabiedrību kopumā. ES ir kopīga ārējā robeža. Atbildība par migrantu un patvēruma meklētāju uzņemšanu un integrāciju ir proporcionāli jāsadala starp dalībvalstīm. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai attieksme pret migrantiem uz robežas ir cilvēcīga, lai viņu tiesības tiek skrupulozi ievērotas un lai pēc tam tiek darīts viss iespējamais, tai skaitā no Baznīcu puses, nodrošinot veiksmīgu integrāciju jaunajās sabiedrībās ES".

Bīskapu konference norāda, ka „mēs esam radīšanas virzītāji un mums ir jāstiprina sava apņēmība ievērot un sasniegt CO₂ emisiju mērķus, jāveicina starptautiskā izpratne par klimata pārmaiņām, pašiem jāapņemas „dzīvot zaļāk" un jāuzstāj, lai ilgtspēja ir visas izaugsmes un attīstības politikas pamatelements".

Tiek atzīmēts, ka reliģiskā brīvība ir iecietīgas, atvērtas sabiedrības pamatiezīme. Šī brīvība sevī ietver tiesības atklāti manifestēt savu ticību. „Mēs atzinīgi vērtējam ES vadlīnijas reliģiskās un ticības brīvības veicināšanai un aizsardzībai, un mēs ceram, ka jaunais EP vēl vairāk stiprinās darbu pie šī svarīgā jautājuma," norāda bīskapi.

Viņi atzīmē, ka atbalsta visus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt kopīgo nedēļas brīvdienu - svētdienu, kā arī lēš, ka nākamajos piecos gados demogrāfiskās pārmaiņas dziļāk ietekmēs dzīvi ES. „Mūsu vecāko pilsoņu vārdā lūdzam viņiem nodrošināt to aprūpes līmeni un kvalitāti, kas viņiem pienākas, bet lūdzam arī tādu politiku, kas rada jaunas iespējas jaunajiem," norāda bīskapi.

Latvijas konferenci Eiropas Kopienas bīskapu konferenču komisijā pārstāv Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.