Valdībai nav plāna slēgt krievu skolas vai palielināt latviešu valodas proporciju, uzsver Straujuma  (64)

Valdības vadītāja katru otro dienu saņemot informāciju no drošības iestādēm un tā liecinot, ka mītiņus, kuri it kā tiek organizēti, lai protestētu pret valdības plāniem slēgt krievu skolas vai palielināt latviešu valodā pasniegto stundu īpatsvaru, organizējot un tajos piedaloties vieni un tie paši cilvēki. Šādu cilvēku esot aptuveni simts.

"Šī valdība Izglītības likumu nemainīs, valdība nemainīs nekādus procentus starp krievu un latviešu valodas jau sen pieņemtajiem moduļiem. Tās spekulācijas, ko izplata, ka tiks kaut kas mainīts, ir absolūta nepatiesība," vaicāta par mītiņiem, kuros redzami plakāti ar apgalvojumiem, ka "valdība neieredz krievus", sacīja Straujuma.

Viņa norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrija patlaban strādā pie metodisko materiālu sagatavošanas, lai krievu skolās nodrošinātu profesionālāku apmācību tajos priekšmetos, kas jau tagad tiek pasniegti valsts valodā. Tāpat tiekot domāts par materiāliem skolotāju apmācīšanai.

"Nevienā ES valstī nav par valsts līdzekļiem apmaksāta minoritāšu apmācība. Latvijā šī apmācība ir. Līdz ar to es neredzu pamatu šiem protestiem, kas tagad notiek katru nedēļu, ko organizē vieni un tie paši cilvēki, kas, iespējams, grib radīt iespaidu, ka te ir kāda nestabilitāte," norāda valdības vadītāja.

Straujuma arīdzan stāstīja, ka nupat, esot Latgalē, tikusies ar kādas Latgales pašvaldības vadītāju, kurš uzsvēris, ka Latgalē mītošos ļaudis aizvaino runas par to, ka šajā reģionā izplatās separātiskas tendences.

Trešdien, 16. aprīlī pie Tiesībsarga biroja notiek kārtējais krievu skolu aizstāvju organizētais pikets, uz kuru aicinošu paziņojumu izplatījis arī Nepilsoņu kongress. Aktīvistus neapmierina tiesībsarga Jura Jansona kritiskā nostāja krievu skolu jautājumā.