Jaunpiebalgas Svētā Toma baznīcai 140 - 12
Foto: LETA
Ceturtdien kristīgajā baznīcā tiek svinēta Lielā jeb Zaļā ceturtdiena - diena, kad saskaņā ar evaņģēlijos rakstīto tika iedibināts Svētais Vakarēdiens un Kristus tika nodots un sagūstīts.

Baznīcā ar vārdu Lieldienas neapzīmē kādu vienu vai divas dienas, bet trīs dienas – latīņu valodā tās tiek sauktas par Triduum (trīs dienām), kas sākas ceturtdien, bet noslēdzas Kristus augšāmcelšanās svētdienas vakarā. Šīs dienu “skaitīšanas” pamatā ir jūdu laika skaitīšanas veids, jo šajā tradīcijā katra nākošā diena sākas plkst. 18 (pēc mūsu laika, jo viņiem tad ir 00:00), tādejādi gan diena, gan nakts ilgst katra 12 stundas. Tas nozīmē, ka, piemēram, ceturtdienas vakars (sākot no plkst. 18) jūdiem ir jau otrdiena. Šādi tiek skaitīts liturģiskais laiks.

Kā vēstī evaņģēliji, Zaļās ceturtdienas vakarā, pēdējoreiz vakariņojot ar mācekļiem, Jēzus, paredzot savu nāvi, devis saviem mācekļiem maizi un vīna biķeri. Maizi viņš aicinājis apzināties kā viņa miesu, kas par cilvēkiem tiek dota, bet vīnu biķerī - kā viņa jaunās derības asinis, kas par cilvēkiem tiek izlietas grēku piedošanai. Tāpat šai vakarā Kristus parādīja pazemības piemēru saviem mācekļiem, mazgājot viņiem kājas. Šī kāju mazgāšana simboliski nozīmē kalpošanu, tas ir, priesteriem ir jākalpo savai tautai un arī savā starpā. Tāpēc vakara dievkalpojumā tradicionāli draudzēs notiek šī simboliskā "kāju mazgāšana".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!