Latvijai ir jāgatavojas nopietnākai NATO klātbūtnei, uzskata Pabriks  (148)

Viņš norādīja, ka ar nopietnāku NATO klātbūtni Baltijas reģionā viņš saprot gan gaisa telpas aizsardzību, gan jūras spēku klātbūtni kādā no Rietumu ostām, proti, Liepājā.

"Tas viss ir saistīts ar nepieciešamību stiprināt Latvijas bruņotos spēkus un budžeta palielināšanu. Spriedze var pieaugt, sevišķi tad, kad pavirši vērtējam aizsardzību," bijušais aizsardzības ministrs.

Savukārt piecu NATO karakuģu iespējamo izvietošanu Liepājas ostā Pabriks vērtēja kā simbolisku NATO klātbūtni reģionā, jo šie kuģi neesot kaujas kuģi klasiskā izpratnē - tie pilda citas funkcijas.

Pēc Pabrika domām, spriedze attiecībās ar Krieviju turpināsies ilgāku laiku. "Pat ja būs diplomātiskas vienošanās, Krievija turpinās stiprināt savas pozīcijas un bruņoties. Krievijas uzdevums ir panākt kontroli Ukrainā, un, ja Krievija sasniegs šo mērķi, tad Krievijai atliks vairāk laika, lai pievērstos citām valstīm - Moldovai, kā arī Kaukāza reģiona un Baltijas valstīm," ir pārliecināts politiķis.

Jau ziņots, piecu NATO karakuģu nosūtīšana uz Baltijas jūru nav pēdējais šīs organizācijas solis Austrumeiropas sabiedroto drošības pastiprināšanai Ukrainas krīzes apstākļos, apliecināja Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

Viņš atgādināja, ka karakuģu nosūtīšana uz Baltijas jūru ir otrais NATO solis mūsu drošības interesēs, jo jau iepriekš tika paziņots par pastiprinātu alianses lidmašīnu patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā.

Kā ziņots, alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens trešdien paziņoja, ka NATO dalībvalstīs Austrumeiropā tiks izvietoti jūras, gaisa un sauszemes papildspēki, šādi reaģējot uz konflikta saasināšanos Ukrainā.

Vienlaikus NATO nolēmusi "pārskatīt un pastiprināt" aizsardzības plānus. Alianses ģenerālsekretārs gan atteicās precizēt, kur šie papildspēki tiks izvietoti, taču norādīja, ka tiks pastiprinātas gaisa patruļas virs Baltijas jūras, kurp tiks nosūtīti arī jūras papildspēki.