RIA13-2263383_1467
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Zem Baltijas valstu specdienestu "lupas" nokļuvis Krievijas veidotais mediju klubs "Format A3", svētdien vēsta "TV3" ziņu raidījums "Nekā Personīga".

Latvija un Lietuva, arī Igaunija uzskata, ka no Krievijas tieša uzbrukuma mūs var pasargāt tikai NATO kolektīvās drošības sistēma, taču igauņi atzīst - ne mazāk bīstami ir Krievijas netiešie draudi, ko var novērst uz vietas, iespējami plaši skaidrojot iedzīvotājiem to, kā Krievija šeit veido savu tautiešu atbalsta tīklu, lai  ietekmētu vietējos lēmumus par labu Krievijai.

Igauņu specdienests atklājuši, ka viņu valstī tas notiek caur aptuveni 100 cilvēkiem, no kuriem aktīvākie saņem naudu no Krievijas. Viņu uzdevums ir izplatīt trīs galvenos vēstījumus, kas, attiecinot uz Baltiju skan tā: Baltijas valstis atbalsta nacismu, krievvalodīgie Baltijas valstīs tiek diskriminēti un Baltijas valstis ir pārāk mazas, tāpēc nav dzīvotspējīgas un rada tikai problēmas saviem rietumu partneriem. Propagandai tiek izmantota visāda veida palīdzība, ko sniedz arī vietējie Baltijas krievi, it īpaši uzņēmēji, kuri atbalsta Krievijas mērķus un sadarbojas ar Krievijas Ārlietu ministrijas paspārnē esošo aģentūru "Rossotrudņičestvo", vēsta TV3.

Rezultāts ir, piemēram, tā sauktais ,,Starptautiskais mediju klubs,,. Tas it kā pēc Krievijas laikraksta ,,Komsomoļskaja Pravda,, žurnālistes Gaļinas Sapožņikovas iniciatīvas sākotnēji tika izveidots Tallinā, tad Moldovā, Ukrainā Krimā, Latvijā un Lietuvā. Klubs ar nosaukumu "Formāts A3" it kā nevainīgi piedāvā tikšanās ar dažādiem no Krievijas uzaicinātiem lektoriem. Ar Krievijas politikas propagandu tam neesot nekādas saistības. Pati Sapožņikova savā darbībā gan demonstrējusi pretējo, jo vēl nupat nākusi klajā ar filmu, kur apšaubītas Krimas tatāru tiesības atklāti stāstīt par Staļina laika izsūtīšanā pieredzētajām zvērībām, norāda "Nekā Personīga".

Raidījums atgādina, ka Rīgā kluba "Formāts A3" pasākumos savulaik piedalījusies bijusī Saeimas priekšsēdētāja Zaļo zemnieku pārstāve Ingrīda Ūdre un arī bijusī Valsts kontroliere, tagad politiķe Ingūna Sudraba. Rīgas kluba dibinātāja ir bijusī laikraksta ,,Čas,, galvenā redaktore Ksenija Zagorovska, kura raidījumam atzinusi, ka iniciatīva kluba dibināšanai nākusi no kolēģiem Krievijā, bet uz jautājumu, vai ir sajutusi, ka tā ir Kremļa īstenota politika, Zagorovska atbildējusi ar pretjautājumu "Ko nozīmē - Kremļa īstenotā politika? A kāds viņai ir mērķis? Jūs varat man atbildēt?".

Tāpat viņa paudusi pārliecību, ka nedomā, ka dialogs var kaut kādā veidā destabilizēt situāciju, bet gan otrādi, jo viņa mācījusies Latvijas žurnālistikas fakultātē, kur vienmēr mācīts, ka viedokļu apmaiņa veicina sapratni un sadarbību.

 Kluba "Formāts A3" darbībai uzmanību ir pievērsis Latvijas Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kurš atzinis, ka tas ir Krievijas veidota platforma, kuras uzdevums ir nodrošināt noteikta veida Krievijai nepieciešamas informācijas iekļaušanu starptautisko mediju un ekspertu dienaskārtībā. ..Ekspertu paustais viedoklis atbilst Krievijas ārpolitikas kursam un tiek pausts pietiekami mērenā veidā, lai rastu zināmu atsaucību Ukrainas, Moldovas un Igaunijas medijos un piesaistītu šo valstu ekspertu uzmanību," secinājis SAB.

SAB pamanījis, ka Rīgā kluba pasākumu klausītāju rindās mēdzot sēdēt arī dažādu valstu specdienestu virsnieki, kuri Latvijā strādājot zem diplomātu piesega. Izlūki te varot novērot, kuras personas interesējas par Krieviju un kāda ir dalībnieku attieksme pret pasākumā paustajām idejām.

Valsts Drošības dienestu uzmanību piesaistījušais klubs "Formāts A3" visai rosīgi darbojies arī šonedēļ Vecrīgā viesnīcā "Astor Riga", kur no Maskavas uzaicinātā lektore - Krievijas Ārpolitisko pētījumu un iniciatīvu institūta ģenerāldirektore Veronika Krašeņiņņikova, kura sevi prezentējusi kā globālās politikas speciāliste, kas pauž tikai uz "dziļu analīzi un pārbaudītiem faktiem" balstītu informāciju. Eksperte atklājusi, ka sešus gadus esot pavadījusi ASV, kur kultūras un ekonomikas jomā pārstāvējusi Sanktpēterburgu. Lektore esot neizpratnē - ko gan labu Latvija ir ieguvusi no dalības Eiropas Savienībā un NATO, savukārt Krimas jautājumā gan pārējai pasaulei esot jāpacenšas saprast Krievijai dārgus ideālus un arī Krievijas emocionālo saikni ar Krimu, norāda "Nekā Personīga".

Raidījums atklāj nelielu fragmentu no diskusijas, kurā uz Krievijas atbalstītā mediju kluba „Format A3" pārstāves Latvijā Olgas Avdevičas teikto, ka cilvēki sāk baidīties, ka tiešām Krievijas tanki var ienākt un mēs šeit pazaudēsim savu suverenitāti un neatkarību - nonāk pat līdz tam, Krašeņiņņikova atbildējusi ar pretjautājumu: "Vai zālē ir kāds, kurš no krievu tankiem baidās?"

Uz šo jautājumu kāds zālē klātesošais pasākuma dalībnieks skaļi paziņoja, ka nē. Viņš pats esot gatavs krievu tankus šeit sagaidīt ar ziediem rokās. Tiesa gan, kad vēlāk žurnālisti lūdza viņam savu nostāju argumentēt, drosme bija pagaisusi, norāda raidījums.

Savukārt pati lektore zālē lektore noliegusi, ka Krievija grasītos Baltijai uzbrukt. Par Padomju Savienības atjaunošanu vienubrīd izskanējis, ka tas neesot reāli, citā brīdī, ka tas tomēr būtu visiem izdevīgi.

"Nekā Personīga" secina, ka Krašeņiņņikova, ko klubs "Format A3" rekomendē kā  objektīvu politoloģi un pētnieci, Kremļa kontrolētajā mediju piramīdā nešaubīgi ir augtu novērtēta. Pašreiz Krievijā top līdz šim lielākais mediju jomas projekts - jauna megajaudīga ziņu aģentūra "Rossija segodņa". Un Krašeņiņņikovai tur piedāvāts vadīt Starptautiskās žurnālistikas un pētniecības direkciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!