"Nepilsoņu kongresa" aktīvists Aleksandrs Gapoņenko Norvēģijas televīzijai paziņojis, ka Latvijas valdība noskaņota ar armiju apspiest nepilsoņu protestus un apšaut krievu sievietes un bērnus, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Reportāžā no Rīgas Norvēģijas sabiedriskā televīzija vēsta, ka Krimas scenārijs varētu atkārtoties arī Latvijā, jo katrs ceturtais no 10 Latvijas iedzīvotājiem ir krievs un viņi šeit jūtas apspiesti.
Sižetā izmantotas bildes no krievu skolu aizstāvības štāba piketiem, bet tā galvenais informācijas avots - Gapoņenko. Viņš Norvēģijas sabiedriskajai televīzijai ne tikai dramatizē nepilsoņu stāvokli, bet atklāti melo, ka Latvijas valdība draud protestus apspiest ar armijas palīdzību, informē "Nekā personīga".
"Pašreizējā valdība ir noskaņota apspiest šos protestus ar armijas spēku. Viņi to tā arī ir pateikuši! Un viņi iedomājas, ka Krievija noskatīsies, kā tiek apšautas sievietes un bērni, kuri cīnās par savām tiesībām mācīties dzimtajā valodā!" sižetā Norvēģijas televīzijai apgalvo Gapoņenko.
Telefonsarunā "Nekā personīga" Gapoņenko gan norāda, ka nav teicis, ka Latvijas valdība izmanto armiju pret protestētājiem, bet gan, ka "var izmantot".
Raidījums atgādina, ka pagājušajā sestdienā mazākumtautību skolu vecāki pulcējās uz forumu, lai apspriestu svarīgas tēmas- kā nodrošināt bērniem labu ēdināšanu, kā labāk sagatavot skolotājus. Pēc trim stundām, kad zāli atstājusi izglītības ministre un lielākā daļa televīzijas kameru, vārds tika dots krievu skolu aizstāvības štāba koordinatoram Aleksandram Ļevčakam.
Viņš vecākiem stāstījis, ka pēc četriem gadiem krievu skolās mācības notiks tikai latviešu valodā, un skaidrojis, kā sākts protestus un nemierus. Vecāki no zāles gan apsaukuši štāba koordinatoru, jo viņus neinteresē piedalīšanās nemieros, bet gan laba izglītība saviem bērniem.
Pēc četrām dienām Ļevčaks, kā štāba līdera Jakova Plinera palīgs, atklāja piketu pie tiesībsarga biroja un prasīja Jura Jansona atkāpšanos.
Bijušais ķīmijas skolotājs Ļevčaks skolā vairs nestrādā kopš sabruka padomju savienība. Patlaban viņš naudu pelna kā programmētājs, un štāba aktivitātes esot viņa hobijs. Viņš turpinās aktīvi darboties štābā, jo, kā gan no krievu bērniem Latvijā varot prasīt iet karot par dzimteni, ja viņa vectēvus sauc par okupantiem, bet skolās neļauj brīvi mācīties dzimtajā valodā.
Žurnālists Oļegs Ignatjevs gan norāda, ka aktīvistu saukļi krievvalodīgajā auditorijā netiek ņemti vērā, kas nozīmē, ka aktīvistiem "jāiet vēl uz radikālākiem scenārijiem, vai arī viņi zaudēs to spēli".
Pēc žurnālista domām, radikāļu mēģinājumi atkārtot Rīgā pirms desmit gadiem rīkoto demonstrāciju pret izglītības reformu, kur sanāca desmit tūkstoši cilvēku, ir lemti neveiksmi, jo cilvēki ir mainījušies. Nedz štāba aktīvisti, nedz Gapoņenko neesot viedokļu līderi krievu kopienai.
"Delfi" jau vēstīja, ka organizācija "Nepilsoņu kongress" 25.aprīlī plāno rīkot koncertu ar nosaukumu "Mēs esam par pārmaiņām", kas būšot veltīts arī nepilsoņu jautājumam un izglītībai krievu valodā, savukārt viens no "Nepilsoņu kongresa" pārstāvjiem Aleksandrs Gapoņenko šo pasākumu sociālajos tīklos jau pozicionējis kā "vietējo Maidanu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
