Krievija stiprina armiju Baltijas pierobežā, vēsta raidījums  (384)

Ostrovā, kas atrodas tiešā Latvijas robežas tuvumā, atrodas Krievijas helikopteru bāze un tur Krievija veido bāzi ar pasaulē modernākajiem kaujas helikopteriem. Latvijas radari tos pašreiz nevarētu pamanīt.

Netālu no Ostravas atrodas vēl viena – Pleskavas - militārā bāze. Tajā atrodas gaisa desanta divīzija, kas ir vislabāk ekipētā un ar visaugstāko kaujas gatavību Krievijā. Šie militāristi vēl nesen piedalījās militārās operācijās Krimā.

Pleskavas bāze atrodas apmēram sešdesmit kilometrus no Latvijas robežas. Tajā ir izvietota 76.gaisa desanta divīzija. Tā ir elitāra armijas vienība ar vislielāko kaujas gatavību Baltijas reģionā.

Šo divīziju izveidoja vēl pirms Otrā pasaules kara. Kopš tā laika tā ir atradusies Pleskavas karabāzē. 2006.gadā desantu pārveidoja un noteica tam jaunu uzdevumu – ātri reaģēt uz reģionāliem konfliktiem. Kopējā Krievijas gaisa desanta karaspēkā ir līdz 40 tūkstošiem karavīru. Bet Pleskavas gaisa treiciendesanta divīzijā varētu būt no trijiem līdz pieciem tūkstošiem cilvēku.

Pleskavas trieciendesanta divīzijas "kontā" ir 1991.gada 13.janvāra uzbrukums Viļņas televīzijas centram, informē raidījums. Tāpat tas piedalījies kaujas abos Čečenijas karos un Gruzijā. Vēl nesen desantnieki piedalījās arī operācijās Krimas pussalā.

Atvaļināts Nacionālo bruņoto spēku ģenerālis GUNDARS ĀBOLS komentē: "Šodien pie tehniskajiem līdzekļiem kā mēs to redzam arī Krimas konfliktā, tu jau vari tās spēku vienības pārsviest no kaut kurienes citurienes. Un šajā gadījumā tas noteicošais jau varbūt nav tās sauszemes spēku vienības, cik svarīgais ir šis jūras spēku un gaisa spēku atbalsts, kas kontrolē īstenībā šo iespējamo operāciju vietu."

Līdz 2024. gadam Latvija bruņotajos spēkos plāno ieguldīt vairāk nekā piecsimt miljonus eiro. Karavīru skaits varētu sasniegt sešus tūkstošus. Pašreiz Nacionālajos bruņotajos spēkos ir viena nepilna Sauszemes spēku kājnieku brigāde. Kopumā tie ir apmēram sešsimt līdz septiņsimt profesionāli karavīri. Viņi pirmie reaģētu militāra konflikta gadījumā līdz ierastos NATO papildspēki. Vēl varētu pieaicināt zemessargus. Bet ar to nepietiek. Latvijai ir nepieciešama vēl viena kājnieku brigāde, lai varētu aizkavēt iespējamo pretinieku tik ilgi, cik nepieciešams. Politiķi ir apņēmušies atvēlēt aizsardzībai divus procentus no IKP. Tomēr praktiskus soļus nevar redzēt.

“Tas būtiskākais, kas ir noticis beidzamo gadu laikā, ir tā saucamā Krievijas bruņoto spēku modernizācija. Un nākamais aspekts, to, ko visi atzīmē arī tātad, viņu kaujas gatavība, kas zināmā mērā atspoguļojas tajos kaujas uzlidojumos, ko mēs redzam mūsu pierobežā,” norāda Ābols.

Šobrīd tieši NATO iznīcinātāji, kas patrulē Baltijas gaisa telpā, ir tie, kas izjūt pieaugošo Krievijas bruņošanās intensitāti. Lielāka NATO klātbūtne reģionā nozīmēs arī to, ka bruņošanās turpināsies.