Foto: AFI
2004.gada 1.maijā Latvija kopā ar sešām citām "jaunajām" dalībvalstīm pievienojās Eiropas Savienībai - vienam no nozīmīgākajiem spēlētājiem globālajā politikas un ekonomikas arēnā. Vai pa desmit gadiem esam sasmēlušies spēku? Vai tieši otrādi - ja būtu palikuši ārpusē, būtu spēruši platāku soli attīstībā? Par to "Delfi" kārtējā "Nedēļas tēma" - "10 gadi Eiropas Savienībā".

Brīvā darba spēka plūsma deva lielai Latvijas iedzīvotāju daļai iespēju nopelnīt vairāk nekā dzimtenē un atbildīgi parūpēties par savas ģimenes labklājību. No otras puses - sitiens pa jau tā trauslo demogrāfijas jautājumu.

Eiropas fondu nauda palīdzēja modernizēt komunālās saimniecības, izbūvēt ceļus, kopt mežus un laukus, investēt rūpniecībā un zinātnē. No otras puses - viegli paņemama nauda karsēja ekonomiku un netieši veicināja bēdīgi slaveno 2009.gada IKP kritumu par 18%.

Ceļš uz Māstrihtas kritēriju izpildi kalpoja kā stimuls sakārtot valsts fiskālo disciplīnu. No otras puses - iestājāmies vienotās valūtas zonā, kurā dažas dalībvalstis ir parādos līdz ausīm un par viņu bezatbildību jāmaksā citiem.

Iestājāmies, lai justos droši, ka mūs pasargās no austrumu kaimiņa lāča ķepām. No otras puses - Briseles ierēdņiem labāk tīk bezgalīgi diskutēt par sankcijām, nekā strauji reaģēt, kad Ukrainā notiek briesmu lietas.

"Delfi" piedāvā analīzi un viedokļus par ieguvumiem un zaudējumiem, 10 gadus esot patieso eiropiešu statusā.

Eiropas Savienība

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit