Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prokurore lūdza tiesu bijušā tiesneša Ziedoņa Strazda krimināllietas materiāliem pievienot pieteikumu par kompensācijas aptuveni 240 000 eiro apmērā piedziņu valsts interesēs.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja advokāts Pāvels Rebenoks, kompensācija lūgta piedzīt no Strazda kopumā valstij radīto zaudējumu apmērā.
Prokurore, tiesā īsumā atstāstot Strazdam celtās apsūdzības apstākļus, minēja, ka Strazds mantkārīgā nolūkā izdarījis tīšas darbības, kuras radījušas būtisku kaitējumu, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kā arī realizējis krāpšanu lielā apmērā un dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā, līdz ar to kopumā valstij radījis zaudējumus aptuveni 169 000 latu jeb aptuveni 240 000 eiro.
Pēc prokurores lūguma uzklausīšanas tiesā Strazda aizstāvis izteica viedokli, ka kompensāciju kā cietusī persona varētu prasīt Tiesu administrācija (TA). Taču TA sevi par cietušo neuzskata un nav vērsusies tiesā ar kompensācijas pieteikumu. Rezultātā Rebenoks lūdza noraidīt prokurores lūgumu par kompensācijas pieteikuma pievienošanu lietas materiāliem.
Savukārt tiesnese lēma kompensācijas pieteikumu lietai pievienot, norādot, ka prokuroram ir tiesības valsts interesēs pieprasīt kompensāciju no apsūdzētā.
Vienlaikus prokurore pieteica lūgumu par atsevišķu papildu dokumentu pievienošanu lietas materiāliem. Prokurore izteica lūgumu pievienot Centra rajona tiesas 2013.gada lēmumu, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes vēstuli par drošības līdzekļa atcelšanu Strazdam, kā arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra vēstuli par Strazda veselības stāvokli un Zemesgrāmatas izrakstu par aresta noņemšanu Strazda īpašumam Jūrmalā. Dokumentu pievienošana lietai saistīta ar to saņemšanu brīdī, kad lieta jau bija nodota tiesai.
Tāpat prokurore pieteica lūgumu aizstāt lietas materiālos esošo apsūdzības lēmumu ar tā labotu versiju, jo, kā norādīja prokurore, viņa bija konstatējusi tajā kļūdas un nepilnības, kas radušās, viņai vienlaicīgi strādājot vairākās datorprogrammās. Rezultātā prokurore secinājusi, ka tiesai nosūtīts "darba variants", nevis korekts un pabeigts apsūdzības lēmums. Tā dēvētajā darba variantā ir noteiktas redakcionālas un saturiskas kļūdas, piemēram, pazuduši cipari, kas radījuši neprecīzus aprēķinus, trūcis teikuma daļu un bijušas vārdu kļūdas.
Kā sacīja prokurore, apsūdzība netiek grozīta un apsūdzētā stāvoklis pasliktināts netiek.
Pret šiem lūgumiem pārējiem procesa dalībniekiem iebildumu nebija.
Apsūdzētā aizstāvis Rebenoks pieteica lūgumu noteikt tiesas sēdes par slēgtām saistībā ar sensitīviem datiem par Strazda veselības stāvokli, kas atrodami lietas materiālos. Tāpat Rebenoks lūdza atcelt piespriestos drošības līdzekļus - aizliegumu tikties ar noteiktām personām, tostarp no amata pienākumu pildīšanas atstādināto tiesnesi Skaidrīti Buividi, un aizliegumu ieņemt tiesas priekšsēdētāja amatu.
Prokurore norādīja, ka piekrīt atcelt aizliegumu ieņemt tiesas priekšsēdētāja amatu, jo tas ir formālas dabas, taču lūdza atstāt negrozītu drošības līdzekli aizliegumu tikties ar noteiktiem cilvēkiem.
Tiesnese atcēla aizliegumu ieņemt noteikto amatu, bet atstāja negrozītu drošības līdzekli par aizliegumu tikties ar noteiktām personām.
Vēl Rebenoks pieteica lūgumu par tiesu psihiatrisko ekspertīzi viņa aizstāvamajam. Prokurore pret to iebilda, norādot, ka lietā nav jaunu materiālu, kas liecinātu par iemesliem, ka šāda ekspertīze būtu nosakāma. Rezultātā tiesnese arī šo Rebenoka lūgumu noraidīja.
Nākamā tiesas sēde, kurā tiks aicināti pirmie desmit liecinieki, paredzēta 7.maijā plkst.10.
Kā ziņots, saskaņā ar lēmumu par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības Strazds ilgstoši - laika periodā no 1995.gada līdz 2012.gadam - dažādos laika periodos fiktīvi nodarbināja septiņus darbiniekus. Šiem cilvēkiem tika aprēķināta darba samaksa, kuru piesavinājās pats tiesnesis.
Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma (KL) 318.panta otrās daļas - par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, ja tas darīts mantkārīgā nolūkā. Tāpat apsūdzība celta pēc KL 177.panta trešās daļas - par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un 327.panta otrās daļas - par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona mantkārīgā nolūkā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
