Desmitgade ar brīvo darbaspēka kustību - vismaz četri miljardi eiro 'repatriētās naudas'  (2)

Liecības par to, ka iedzīvotāju aizplūšana uz citām ES dalībvalstīm tolaik maz satraukusi politikas veidotājus, atrodama, piemēram, Valsts prezidenta kancelejas Stratēģiskās analīzes komisijas paspārnē izlolotajā pētījumā "Latvija un brīva darbaspēka kustība: Īrijas piemērs".

Pētījumā, kas tapis 2005. gada beigās un 2006. gada sākumā, atrodama informācija, ka tolaik no Latvijas bija aizbraukuši ne vairāk kā 5% darbspējīgo iedzīvotāju jeb, atbilstoši tā brīža oficiālajai statistikai - 40 000 līdz 50 000 cilvēku. 

"Darbaspēka aizplūšana turpināsies vēl vairākus gadus. Atkarībā no ekonomikas attīstības šis laiks svārstās trīs līdz astoņu gadu ietvaros," maldīgi prognozēts dokumentā.

To, ka darbaspēka aizplūšana turpinājusies, apliecina Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par  reemigrācijas atbalsta pasākumiem atrodamie skaitļi. Tiesa gan, precīzs "brīvas darbaspēka kustības" priekšrocību izmantotāju skaits tajā nav minēts, taču norādīts, ka negatīvā migrācijas saldo, tas ir, tādēļ, ka no Latvijas aizbraukušo cilvēku skaits pārsniedz šurp pārcēlušos ļaužu skaitu, divdesmit gadu laikā kopējais iedzīvotāju skaits samazinājies par 394 tūkstošiem. 

Nav gan minēts, cik daudzi no prombraucējiem Latviju atstājuši vēl deviņdesmitajos gados, un cik - pēc 2004. gada 1. maija, kad Latvijas pievienošanās ES iedzīvotājiem deva iespēju izmantot brīvas darbaspēka kustības labumus - pārcelties uz "vecajām" ES dalībvalstīm, kur algas un dažādi sociālie labumi ir ievērojami lielāki nekā Latvijā. 

Tiesa gan, uz Īriju, kas līdz ar Lielbritāniju bija viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas atvēra savu darba tirgu jauno, 2004. gadā uzņemto dalībvalstu iedzīvotājiem, Latvijas iedzīvotāji labākas dzīves meklējumos devās arī laikā, kad valsts vēl nebija pievienojusies ES dalībvalstu pulkam. Tomēr, kā liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija par mājup nosūtīto jeb tā dēvēto repatriēto naudu, tas ir, līdzekļiem, kas pēc tam nonāk Latvijā, īpaši populāra darba meklēšana ārzemēs kļuva tikai pēc pievienošanās ES.

Tā, piemēram, 2002. un 2003. gadā, kad Latvija vēl bija ES kandidātvalsts, repatriētās naudas kopējais apmērs sasniedza attiecīgi 119 miljonus eiro un 139 eiro, bet 2004. gadā, kad Latvija pievienojās ES - 175 miljonus eiro. Toties jau nākamajā, 2005. gadā, kad bija pirmais pilnais gads, ko Latvija aizvadīja pilntiesīgas ES dalībvalsts statusā, repatriētās naudas apmērs sasniedza jau 306 miljonus eiro. 2006. gadā ārvalstīs strādājošo iedzīvotāju ieguldījums Latvijas ekonomikā sasniedza jau 382 miljonus eiro, bet 2007. gadā tas jau pārsniedza 400 miljonu eiro atzīmi, sasniedzot 402 miljonus eiro. 

Darba meklējumos aizbraucošo iedzīvotāju skaits un attiecīgi arī repatriētās naudas apjoms turpināja augt arī turpmākajos gados, kad Latvijas ekonomika piedzīvoja straujāko lejupslīdi Eiropā. Atbilstoši Latvijas Bankas aplēsēm, 2008. gadā "repatriēti" tika 408 miljoni eiro, 2009. gadā - 422 miljonus eiro, bet 2010. - 462 miljonus eiro. 

Savukārt 2011. gadā ārvalstīs strādājošo iedzīvotāju ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā jau sasniedza 501 miljonu eiro, bet 2012. gadā - 568 miljonus eiro. Dati par 2013. gada pēdējo ceturksni vēl nav pieejami, bet pērnā gada pirmajos trīs ceturkšņos repatriēto līdzekļu apmērs bija 428 miljoni eiro.  

Pērnvasar pieņemtā reemigrācijas atbalsta plāna autori gan ir minējuši, ka minētās summas "būtu uzskatāmas nevis par ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, bet drīzāk par kompensāciju zaudētajam cilvēkkapitālam".