Saeimas deputāts Andrejs Judins (V) iesniedzis priekšlikumu grozījumiem Krimināllikumā, lai paredzētu sodu, ja kāds jaunu psihoaktīvu vielu būs neatļauti iegādājies bez nolūka to realizēt. Tādā gadījumā viņu varētu sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
Deputāts rosina noteikt, ka par jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturoša izstrādājuma, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu bez nolūka tās realizēt soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Savukārt par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, sodītu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, paredz Juridiskajai komisijai iesniegtais priekšlikums.
Attiecīgi Krimināllikuma grozījumi Saeimai vēl būs jāskata otrajā un trešajā lasījumā.
Kā ziņots, 9.aprīlī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par jaunu psihoaktīvu vielu vai to saturošu izstrādājumu apriti realizācijas nolūkā. Par šādām darbībām draud brīvības atņemšana līdz diviem gadiem vai naudas sods. Savukārt, ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, vainīgajiem draud brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem.
Savukārt jauno psihoaktīvo vielu vispārējais aizliegums nozīmētu, ka psihoaktīvo vielu aprite Latvijā ir aizliegta, par to izplatīšanu, pārvadāšanu un citām darbībām, tostarp reklamēšanu, paredzot kriminālatbildību, pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.
Patlaban Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā un Juridiskajā komisijā iesniegtie priekšlikumi nosaka, ka psihoaktīvo vielu aprite nav atļauta, tādējādi IeM vēlas pielīdzināt likuma pantus par psihoaktīvajām vielām pantiem par narkotiskajām vielām. Savukārt Veselības ministrijai paredzēts izveidot psihoaktīvo vielu definējumu, kas skaidri noteiktu, kura uzskatāma par psihoaktīvu vielu.
Vispārējais aizliegums nozīmētu, ka līdz šim esošais princips "viss, kas nav aizliegts, ir atļauts" vairs nestrādātu, bet gan tiktu mainīts, nosakot, ka viss, kas nav atļauts, ir aizliegts. Tādējādi kārtībsargājošajām iestādēm vairs nevajadzētu papildu laiku ekspertīzes noteikšanai un vielas sastāva noskaidrošanai pirms kriminālprocesa uzsākšanas.
Lai izvairītos no gadījumiem, kad ar jauno likumu tiktu traucēts uzņēmumiem, kuri ķīmiskās vielas izmanto citiem mērķiem, paredzēts, ka jaunais likumprojekts regulēs tikai jaunās psihoaktīvās vielas. Turklāt tajā būs paredzēti izņēmumi zinātniskiem mērķiem. Izņēmuma statusu varēs piešķirt konkrētai institūcijai vai personai, piemēram, izmeklēšanai un pētījumu veikšanai. Savukārt, ja vielas apriti un izmantošanu regulēs citi likumi, tad Krimināllikums uz tām neattieksies.
Kā sacīja Siliņa, par galīgo termiņu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā vispārējā aizlieguma izstrādei noteikts 1.jūlijs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
