Foto: Latvijā svin par diženiem nosaukto pāvestu Jāņa Pāvila II un Jāņa XXII kanonizāciju  (11)

Svētdien LNB notiekošajā pasākumā runātāji atskatījās ne tikai uz abu konkrēto pāvestu devumu Romas katoļu baznīcai un pasaulei, bet arī uz to, kā gan viņi, gan citi pāvesti ietekmējuši Latvijas vēstures un identitātes veidošanos .

Svētdien, 27. aprīlī, Romā, Svētā Pētera laukumā par svētiem tika pasludināti Jānis XXIII un Jānis Pāvils II.

Pāvests Jānis XXIII (Andželo Džuzepe Ronkalli) dzimis Itālijā 1881. gadā kā ceturtais bērns 14 bērnu ģimenē. 1904. gadā viņš kļuva par priesteri. Bija enerģisks, uzņēmīgs un priekpilns dvēseļu gans. Pēc pāvesta Pija XII nāves kardināls Ronkalli 1958. gada 28. oktobrī tika ievēlēts par pāvestu, pieņemot Jāņa XXIII vārdu. Pāvests viņš bija piecus gadus, atklājot savu lēnprātību, maigumu, uzņēmību, drosmi, vienkāršību un žēlsirdību, apmeklējot slimos un ieslodzītos. Jānis XXIII sasauca Vatikāna II koncilu, kas deva īpašu ieguldījumu ekumenisma jautājumā un dzimtās valodas izmantošanā dievkalpojumos. Ticīgie pāvestu dēvēja par "labo pāvestu". Pāvests nomira 1963. gada 3. jūnijā.

Pāvests Jānis Pāvils II (Karols Vojtila) dzimis Vadovicē, Polijā, 1920. gadā. 1942. gadā viņš sāka studēt Krakovas pagrīdes seminārā. 1946. gadā saņēma priestera svētības. 1978. gada 16. oktobrī notika konklāvs, kura laikā kardināli par pāvestu ievēlēja Vojtilu. Viņš pieņēma Jāņa Pāvila II vārdu. Pontifikāta laikā viņš devās 104 pastorālajās vizītēs ārpus Itālijas un 146 vizītēs Itālijā. 1993. gadā viņš apmeklēja arī Latviju. Mīlēdams jauniešus, viņš iedibināja Pasaules Jauniešu dienu tradīciju. Domājot par ģimenēm, sāka Pasaules ģimeņu tikšanās. Viņš veicināja dialogu ar jūdiem un citām reliģijām un aicināja lūgties par mieru pasaulē. Viņa pontifikāts bija trešais ilgākais un viens no svarīgākajiem Baznīcas vēsturē. 2005. gada 2. aprīļa, Dieva Žēlsirdības svētdienas priekšvakarā, pāvests pārkāpa mūžības slieksni.

Abu pāvestu kanonizācijai veltītajā pasākumā LNB jaunajā ēkā piedalījās un klātesošos uzrunāja kultūras ministre Dace Melbārde, apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Pedro Lopess Kintana, akadēmiķis Stradiņš, Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas metropolīts Aleksandrs, Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, ārlietu ministrs Jāņa Pāvila II vizītes laikā Georgs Andrejevs, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas bīskaps Pāvils Brūvers, profesors Andris Marija Jerumanis un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

Pasākumā tika prezentēts pāvesta Jāņa Pāvila II pēdējās sarakstītās grāmatas "Atmiņa un identitāte" izdevums latviešu valodā.

Pasākuma otrajā daļā notika vēsturiskā albuma "Terra Mariana.1186-1888" faksimila un komentāru prezentācija, kuras laikā albuma pirmie izdotie komentāri tika dāvināti tiem cilvēkiem, kas devuši vislielāko ieguldījumu to sagatavošanā, tostarp vēsturniekam Heinriham Somam un vēstniekam Albertam Sarkanim.

Albuma prezentācija un pasniegšana norisinājās pie lasītavas, kas turpmāk nesīs Jāņa Pāvila II vārdu.

Kā informēja Latvijas Romas katoļu baznīcas informācijas centrā, prezentējot albuma „Terra Mariana. 1186-1888" faksimilu un komentārus, LNB direktors Andris Vilks sacīja, ka tas ir pirmais absolūtais faksimilizdevums, kas izdots kopā ar Vatikāna Apustulisko bibliotēku, jo oriģināls ir tikai viens un glabājas Vatikāna bibliotēkā.

Viens albuma izdevums jau uzdāvināts Igaunijai, arī Lietuvai, pa vienam izdevumam saņems arī Polija un Vācija. Latvijā šos albumus oriģināllielumā saņems Latvijas Universitāte, Daugavpils Univeristāte (DU), arī Romas katoļu Baznīcas Rīgas Metropolijas kūrija un Rēzeknes-Aglonas diecēze. Vēl ir 1000 šī albuma samazināto ekseplāru, kuriem pievienoti komentāri.

LNB šo samazināto eksemplāru kopā ar kopijām dāvināja uzņēmējam Valērijas Belokoņam, kurš palīdzēja izdevuma tapšanā laikā, kad iestājās krīze un par valsts līdzekļiem materiāla sagatavošana nebija iespējama.  

Albuma eksemplāru saņēma arī DU profesors vēsturnieks Heinrihs Soms, kurš atzinās, ka šajā dienā ir ieraudzījis kopējā darba rezultātu, un sacīja - tas liecina, ka projekts veiksmīgi noslēdzies. Pēc viņa sacītā, darbs bijis ietilpīgs un par darba sākumu var uzskatīt 1992. gadu, kad Rēzeknē notika 1. Latgaliešu saiets. Tā dalībnieki toreiz runāja par kādu albumu „tur tālajā Romā". 2004. gada 25. martā Latgales Pētniecības institūta vēstures pētniece Genovefa Barkovska uzrakstīja vēstuli Jānim Pāvilam II, un „projekts izkustējās".

Soms, uzsverot, cik nozīmīgs ir albums, sacīja: „Bieži studenti jautāja, kas tas ir, ko tik ilgi rakstām. Es teicu, ka tās ir 70 lapas, no kurām katra ir viena kursadarba vērta - tik ietilpīga ir šī informācija." Tāpat pētnieks uzsvēra, ka albuma nebūtu, ja nebūtu divu Mariju - Dievmātes, kura ir pieminēta katrā albuma lappusē, un Marija no Tīzenhauzenu dzimtas, kurai radās ideja pasniegt pāvestam šo albumu dāvanā.

Albumu ar komentāriem saņēma arī Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Kā stāstīja Vilks, 2007. gadā, kad Stankevičs vēl studēja Romā, viņiem bija iespēja tikties Vatikāna Apustuliskajā bibliotēkā. Toreiz Stankevičs bija tulks sarunām ar Vatikāna pārstāvjiem, lai projektu varētu iesākt.